Šā gada martā valdība iepazinās ar ministrijas ziņojumu par latvāņu izplatības ierobežošanas programmas 2006.-2012.gadam īstenošanu un pieņēma lēmumu, ka programmu turpmākiem gadiem nav nepieciešams izstrādāt. Līdz ar to finansējums latvāņu iznīcināšanai turpmākajiem gadiem netika piešķirts.
Sākotnēji ministrija bija aprēķinājusi, ka latvāņu apkarošanai trīs gadu periodā ir nepieciešami 15 miljoni latu, tomēr, apzinoties, ka šī summa ir ievērojama, tika ierosināts problēmu risināt ar atbildības sadalīšanu - par to, kurš atbild par konkrēto zemes gabalu.
Aprēķināts, ka viena hektāra attīrīšana no latvāņu audzēm atkarībā no platības aizauguma pakāpes un zemes lietojuma veida izmaksā no 120 latiem par hektāru atklātās platībās, kur iespējama latvāņu iznīcināšana, izmantojot traktortehniku, līdz pat 1100 latiem par hektāru ūdensteču malās, kur latvāņu iznīcināšana notiek bez traktortehnikas vai ķīmiskiem preparātiem.
Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektore Sandra Bērziņa uzskata, ka latvāņus nevarēs tik vienkārši iznīcināt un apkarot, ja to nedarīs vienlaicīgi visā valstī. "Ja es kā zemes īpašnieks savu zemi regulāri pļauju vai kā citādi tos apkaroju, bet tajā pašā laikā kaimiņš neko nedara, tas nedos rezultātu," aģentūrai LETA sacīja Bērziņa. Tādā veidā šī auga izplatību var tikai nedaudz samazināt, bet ne iznīdēt. Vienlaikus viņa uzskata - lai gan grūti, tomēr latvāņi ir iznīcināmi.
Sosnovska latvānis Latvijā ieviests mākslīgi 1948.gadā, kad tas tika atvests no Kaukāza republikām kā lopbarības augs. Gadu gaitā tas izpleties savvaļā un tagad ir bīstamākā no Latvijā sastopamajām invazīvajām sugām. Sosnovska latvānis izplatās nekoptās lauku zemēs, kurās agrāk tika veikta lauksaimnieciskā darbība, vietām pāriet mežos, upju ielejās, krūmājos. Auglīgā augsnē tas var sasniegt pat četru metru augstumu.
Sosnovska latvāņa sula ir fototoksiska. Tai nonākot kontaktā ar ādu un apstarojoties ar ultravioletajiem stariem, tiek aktivēta indīgā sula. Ja nekavējoties sula netiek nomazgāta, tā izraisa ādas kairinājumu, apdegumu un uztūkumu, kā arī sūrstošas, ilgi nedzīstošas čūlas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
