Pirmās dienas ar eiro, bet, vai pāreja uz jauno valūtu norit gludi? Iespējams, apejoties ar jauno valūtu, piedzīvotas komiskas situācijas, vai varbūt apjukumu savā labā izmanto ļaunprāši.

Vairāki aculiecinieki "Delfi" atsūtījuši savus novērojumus. Piemēram, Aleksandrs "Delfi" pastāstījis par pieredzi, ka, iegādājoties vilciena biļeti, atlikumā saņēmis vairākus viencentu monētu iepakojumus, tā dēvētos "stienīšus". "Protams, tā nav nekāda traģēdija, taču makā šāds atlikums pavisam noteikti nelien," raksta Aleksandrs.

Varbūt arī jums gadījies kāds kuriozs, jo apieties ar jauno valūtu pagaidām nav īsti pierasts. Rakstiet uz aculiecinieks@delfi.lv un pastāstiet par savu pirmo pieredzi, dzīvojot ar jauno valūtu.

Tāpat gaidīsim foto vai video, vai saites uz jūsu foto "Instagram" vai citos sociālajos tīklos, kuros esat fiksējis kaut jautru vai aizdomīgu saistībā ar pāreju uz jauno valūtu.

Jūsu iesūtītos stāstus un attēlus publicēsim portāla "Delfi" teksta tiešraidē par Latvijas pievienošanos eirozonai.

Olga: "Vakar, 1. janvārī, veikalā "LaTS" Gramzdas ielā Rīgā par maizes klaipu vēlējos norēķināties ar santīmiem, taču pirkumu atteica, norādot, ka tiek pieņemtas vienīgi eiro banknotes un monētas. Mēģināju atsaukties uz to, ka pagaidām turpinās valūtu pārejas periods, taču saņēmu rupju, necenzētu atbildi, ka bankā viņiem par latiem un santīmiem esot jāmaksā komisijas nauda, tāpēc tos nepieņems."

Mārtiņš: "Vakar, 1. janvārī, iepirkos "Maxima". Grozā biju salicis pirkumus apmēram 5 eiro vētībā. Kolīdz kasierei iedevu 50 eiro banknoti, viņa saķēra galvu, jo viņai neesot ko izdot. Situāciju viņa nerisināja, vienkārši stāvēja un gaidīja, kad izvilkšu bankas karti un norēķināšos ar to. Viņai kasē nebija nevienas eiro banknotes. Vai tad "Maxima" ir tik nabadzīga?"

Jānis: "Šodien Jekabpilī veikala "Super Netto" norēķinājos ar jauno valsts valūtu, bet kasē man izdeva divas 2000. gadā un 2002. gadā izdotas eiro monētas. Vai ir iespējama tāda sakritība, ka ar tieši šīm monētām un tieši šodien kāds veikalā norēķinājies? Vai Latvijā līdzās pilnīgi jaunām monētām ir ievestas arī vecās, citu valstu maza nomināla monētas?"

Vadims: "Šodien braucu ar "Rīgas mikroautobusu satiksmes" 263. maršruta mikroautobusu, kura salonā norādīts, ka brauciens maksā 0,50 LS/ 0,70 EUR. Kad autovadītājam pasniedzu 70 eiro centus, viņš man atbildēja, ka tad, ja es maksāju latos, biļetes cena ir 50 santīmi, bet norēķinoties jaunajā valūtā, - jāmaksā 1 eiro. Uz jautājumu, kāpēc autobusā norādītas citas cenas, šoferis atbildēt nevarēja, teica, ka tāds ir administrācijas lēmums un ar šādiem jautājumiem, lai vēršos pie tās. Interesanti, ka uz pašām biļetēm cena eiro valūtā vispār nav norādīta. Tātad reāli mikroautobusa vadītāja peļņu neviens nevar izkontrolēt. Iznāk, ka pati valsts nav "godīgs eiro ieviesējs"."

Igors: "Ikdienas ar elektrovilcienu dodos no Ogres stacijas līdz stacijai "Vagonparks". 2013. gadā biļete maksāja 86 santīmus (1,22 eiro), taču šodien biļete maksāja 87 santīmus jeb 1,24 eiro. Starpība, protams, ir neliela, bet, kāds ir sadārdzinājuma pamatojums? Nav arī skaidrs, kur pasažieri ar jaunajām cenām varēja iepazīties. Pasažieru Vilciens nudien ir godīgs eiro ieviesējs!"

Aivis: "Lasot ziņas par eiro ieviešanu un pētot jaunās monētas, papētīju arī savu pirmo izņemto eiro banknoti. Protams, ka ieskatījos arī informāciju internetā, kā atpazīt viltojumus. Acīs uzreiz iekrita tas, ka šīs 10 eiro banknotes izmērs ir 127x67, taču šai banknotei acīmredzami nav vienādas abas puses. Tā ir 2002. gada banknote, - nolietojums vai viltojums?"

Valērijs: "Mežciema RIMI vēlējos iegādāties pirkumus par 5,99 latiem. Skaidrā naudā man bija viena 20 latu banknote un 2,14 lati monētās. Portams, ka ar 2,14 latiem pirkuma apmaksai nepietika, tāpēc kasierei sniedzu arī 20 latu banknoti. Taču kasiere kategoriski atteicās pieņemt monētas, atlikumu eiro izdodot tikai no 20 latu banknotes. Vai viņai bija tādas tiesības? Un, ja bija, tad, - kāpēc?"

Maksims: "Lidostā par pusstundu ilgu stāvēšanu autostāvvietā tagad viena lata vietā jāmaksā viens eiro. Pie tam valūtas maiņas dēļ nestrādā maksas automāti un pilnīgi visus autovadītājus apkalpo viens kasieris. Rindā nācās stāvēt ilgāk par 20 minūtēm, protams, ka bija jāmaksā arī par šo laiku. Tad, kad piebildu, kāpēc gan man būtu jāmaksā par rindā stāvēšanas laiku, kasieris tikai noteica: "Jūs jau vēl nemaz nestāvējāt tik ilgi"."

Anonīms: "Braucu vilcienā no Rīgas uz Jūrmalu. Agrāk kārtība bija šāda: ja nepaspēju iegādāties biļeti kasē, varēju to nopirkt vilcienā, piemaksājot 30 santīmus. No 1. janvāra viss mainījies. "Pasažieru Vilciens" mājaslapā teikts: "Lai atvielotu pasažieru norēķinus par biļetēm, saskaņā ar VSIA "Valsts Autotransporta direkcija" lēmumu, biļešu tarifi eiro tiks noapaļoti līdz pieciem eiro centiem." Teksta beigās teikts: "Savukārt piemaksa par biļetes iegādi vilcienā pie konduktora vai pavadoņa būs 50 eiro centi līdzšinējo 30 santīmu vietā." Ja jau reiz vēlējušies noapaļot līdz pieciem centiem, tad kāpēc vilcienā jāpiemaksā 50 nevis 45 centi?"

Juris: "Tirgotāji sarosās, diemžēl arī cenu pacelšanā. Rīgas "Cadets de Gascoigne" franču ieskrietuvēs kruasāni pēkšņi kļuvuši dārgāki. Līdz gadumijai tie maksāja 40 santīmus gabalā, bet, sākot ar jauno gadu, cena ir 70 eirocenti. Bet tas nemaz nav 40 santīmu – tie ir veseli 49! "Cadets de Gascoigne" tīkls – "godīgs" eiro apkāsējs!

Juris: "4. janvārī gāju uz Rīgas centrāltirgu, kad arī Gogoļa ielā aiz tuneļa ieraudzīju jaunu autostāvvietas cenu - divi eiro. Taču līdz valūtas maiņai tā pati viena stunda stāvvietā maksāja 1 latu. Tātad, cena ir pacelta par 41 %. Arī ļoti "godīgs" eiro apkāsējs."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!