Valsts kanceleja prognozē, ka ministrijas izrādīs aktīvu pretestību tās izstrādātajam jaunajam Valsts dienesta likumam, kas paredz būtiskas izmaiņas valsts pārvaldē.
Šis likumprojekts paredz fundamentālas izmaiņas valsts pārvaldē, tāpēc lielākā pretestība ir sagaidāma no ministrijām un to padotības iestādēm, sacīja Valsts kancelejas direktora vietniece valsts pārvaldes un cilvēkresursu attīstības jautājumos Eva Upīte.
Ministrijām varētu nepatikt, ka vienotajā dienestā tiks iekļauti arī valsts pārvaldes darbinieki, ne tikai ierēdņi. "Tas nozīmē, ka darbinieki, līdzīgi kā ierēdņi, tiks atlasīti vienotā konkursā un viņiem tiks piemērotas arī administratīvā procesa likuma normas, nevis darba tiesību normas, kā tas ir patlaban. Tas nozīmē visiem vienādas tiesības un pienākumus," viņa skaidroja.
Galvenā pretestība varētu būt saistībā ar to, ka darbinieku atlase notiks atklāti. Nepatika varētu būt par vienādu tiesību piemērošanu gan darbiniekiem, gan ierēdņiem. Upīte skaidroja, ka, ja nodarbinātajam tiek piemērotas administratīvā procesa likuma normas, viņu var ilgāk saukt pie administratīvās atbildības. Proti, ja darbinieks un ierēdnis izdara pārkāpumu, ierēdni var saukt pie atbildības, bet darbinieku nevar. Būt darba tiesībās ir ērti, jo, ja kaut ko neizdara, var nesaukt pie atbildības, no amata arī var neatbrīvot.
Neapmierinātību varētu raisīt izmaiņas ar amatu savienošanu - ja patlaban tam nav nepieciešama rakstiska atļauja, jaunais likums paredz, ka, lai amatpersona varētu savienot amatus, tam būs nepieciešama vadītāja rakstiska atļauja.
Jau ziņots, ka Valsts kanceleja ir sagatavojusi jaunu Valsts dienesta likumu, kas uzlabošot valsts pārvaldes konkurētspēju. Likums paredz īstenot izmaiņas valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības politikā, attīstot profesionālu un politiski neitrālu valsts dienestu, tostarp ieviešot vienotus atlases principus visā valsts pārvaldē.
Lai nodrošinātu labu pārvaldību, kā arī motivētu un noturētu profesionāļus darbā valsts pārvaldē, likumprojekta 26.pants paredz paplašināt mobilitātes iespējas gan valsts pārvaldē, tostarp arī starp ierēdņu un darbinieku amatiem, gan arī uz un no pašvaldībām un privātā sektora. Ministru kabinetam līdz 2016.gada 1.jūnijam jānosaka kārtība par pārcelšanu amatā pašvaldības vai privātā sektora iestādē, kur plašāk tiks noteikti nosacījumi, piemēram, termiņi, vienošanās forma.
Likumā arī norādīts, ka, pārceļot ierēdni vai darbinieku citā amatā, tiek saglabāta mēnešalga, bet ne pastāvīgās piemaksas un sociālās garantijas, jo tās ir noteiktas konkrētam amatam un bieži vien atšķiras dažādās iestādēs. Ņemot vērā iestāžu pausto problēmu par netaisnīgo attieksmi mēnešalgas apmērā, ja ierēdnis tiek pārcelts un tiek saglabāta iepriekšējā mēnešalga, likumprojekts paredz iespēju darba izpildes novērtējuma rezultātā pārskatīt mēnešalgu, ja tam ir objektīvs pamatojums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
