Jāiegulda ne tikai zinātnes izcilības jomās, bet arī daudzsološas industrijas nozarēs, domā Dombrovskis  (140)

Jaunajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā Latvijai pētniecībai un inovācijām būs pieejami gandrīz 500 miljoni eiro. Visu finansējumu nevajag ieguldīt vienā konkrētā nozarē, nozaru finansiālā "apetīte" ir jāsabalansē, domā ministrs.

Ir noteiktas piecas viedās specializācijas jomas - biomedicīna, viedie materiāli, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, bioekonomika un energoefektivitāte. Nozares ir atšķirīgas, to attīstībai nederēs viens šablona risinājums. Katrā jomā jāveido valsts atbalsta politika, izvērtējot šo jomu tehnoloģisko specifiku, uzņēmējdarbības kapacitāti, zinātnes potenciālu, turklāt optimāls atbalsta risinājums jāmeklē dialogā starp valsti, nozari un zinātniekiem, sacīja Dombrovskis.

Skaidrojot atšķirības starp viedās specializācijas jomām, ministrs atzīmēja, ka vienā ir spēcīga zinātne, bet citā - industrija, savukārt farmācijā ir spēcīgas abas puses - gan zinātne, ko apliecina zinātnes izvērtējums, gan industrija, kurā no padomju laikiem saglabājušies divi spēcīgi uzņēmumi - "Grindeks" un "Olainfarm".

Vienlaikus Dombrovskis atzina, ka farmācijas nozarē jaunu produktu radīšana prasa investīcijas vairāku simtu miljonu eiro apmērā. "Ja gribētu farmācijas jomā Latvijā radīt pilno ciklu - konceptuāli tiek izstrādātas jaunas zāles, pēc tam notiek eksperimenti, testi ar pelēm un cilvēkiem, un beigās notiek jauno zāļu ražošana -, tad jāņem vērā, ka pasaulē farmācija ir ļoti dārgs prieks," sacīja ministrs.

Atšķirīga situācija ir bioekonomikā, kas ietver kokapstrādi un pārtikas tehnoloģijas. Latvijā kokapstrādē ir spēcīgs, starptautiski konkurētspējīgs uzņēmums "Latvijas Finieris", savukārt zinātnē šajā jomā būtu nepieciešami uzlabojumi.

Šajā gadījumā pareizā stratēģija būtu Izglītības un zinātnes ministrijai un Zemkopības ministrijai uzbūvēt zinātnisko kapacitāti, lai Latvijas Lauksaimniecības universitāte beigtu plašu profilēšanos un fokusētos uz lauksaimniecību un kokapstrādi, domā ministrs. Viņš atzīmēja, ka arī Koksnes un ķīmijas institūts ir ļoti cerīgs un daudzsološs, bet tam stipri pietrūkst finansējuma.

Katrai no šīm viedās specializācijas jomām ir sava specifika, tāpēc nedrīkst meklēt šablona risinājumus, katrai jomai jāpiedāvā savs risinājums. "Ir nozares, kur gan tehnoloģiju attīstības līmenis, gan nozares uzņēmumu attīstības līmenis ir tāds, ka ir daudz mazu uzņēmumu, ir pētnieki, un daudz kas var notikt arī garāžā.

Šādā situācijā tīklošanās var strādāt diezgan labi, un šajā gadījumā valsts atbalsta politika var būt biznesa inkubatori un tamlīdzīgs atbalsts, kas ļauj audzēt nozari. Taču ir arī nopietnas nozares, piemēram, farmācija, materiāli, un tur garāžā nekas nenotiks, šis attīstības posms jau ir beidzies, un arī ar inkubatoriem vairs nepietiks," sacīja Dombrovskis.

Pēc ministra teiktā, finansējums jāpiešķir tā, lai motivētu zinātniekus un uzņēmējus sadarboties. "Kas notiks, ja piešķirsiet gan zinātniekam, gan uzņēmējam vienu miljonu eiro bez nosacījumiem? Zinātnieks pētīs to, ko grib pētīt, jo tāda ir zinātnieku būtība. Savukārt uzņēmējs nopirks to, par ko viņš var pārliecināties, kā tas strādā. Mūsu konceptuāls uzdevums ir piešķirt katram šo miljonu eiro ar tādiem nosacījumiem, lai zinātnieks un uzņēmējs satiktu viens otru un sadarbotos. Tas ir izaicinājums," atzina ministrs.