Laimonis Kops: Mūsu tautas dzīve - nešaubīgi saistīta ar pagātni  (23)

Tas viss notika ar asiņainas provokācijas palīdzību - atsevišķus krievu armijas zaldātus pārģērba Latvijas armijas formas tērpos un veica uzbrukuma imitāciju krievu robežsargiem.

Pie Masļeņku ciema nonāvēja trīs latviešu robežsargus, vienlaikus bez vēsts pazuda 11 robežsargi. Tas notika identiski, tiesa, ar mazāku vērienu, kā pašreiz krievi to veic Ukrainā, kur arī bez vēsts pazūd Ukrainas pilsoņi. Vai nav līdzīga faktu gaita, tikai ar laika nobīdi?

Valsts okupācija notika, Latvijas teritoriju pārpludinot ar impērijas krievvalodīgajām armijas daļām.

16. un 17.jūnijā notika valsts dziesmusvētki Daugavpilī. Tieši tanī dienā Latvijas sūtnim Maskavā tika iesniegts ultimāts, lai Latvijā tiktu sastādīta jauna, PSRS valstij draudzīga valdība.

17.jūnijā Latvijā iebrauca vai ienāca liels skaits okupācijas karaspēka, vienlaikus no austrumiem un no dienvidiem.

1941.gada 14.jūnijā administratīvā kārtā, neskaitot jau iepriekš apcietinātos, no Latvijas deportēti 9992 iedzīvotāji, kuri tika izsūtīti nometinājumā uz Sibīriju, bet arestēti 4202 iedzīvotāji.

Saskaņā ar vēsturnieku veikto uzskaiti, viena "Baigā gada" laikā Latvija zaudēja 35 līdz 40 tūkstošus savu iedzīvotāju, tai skaitā zīdaiņus, skolniekus, invalīdus, pensionārus. Sevišķi cieta ar iniciatīvu apveltītais intelektuālais iedzīvotāju slānis un radošie tautas pārstāvji.

Ar nožēlu nākas konstatēt, ka mūsu politiķi neprot pateikt, ka tauta bija tiesīga sadarboties ar jebkuru "...ismu", kas cīnījās pret latviešu tautas pāri darītājiem. Uzskatu, ka jebkurš, kas ar ieročiem rokās devās cīņā pret slepkavām – boļševikiem- okupantiem, jebkurā laika periodā ir uzskatāms par mūsu tautas patriotu.

Mūsu tautas dzīves pavedieni nešaubīgi ir saistīti ar pagātni. To vajadzētu ņemt par pamatu mūsu politiķiem sarunās par uzspiestiem strīdīgiem jautājumiem saistībā ar latviešu tautas piesliešanos cīņai pret maskēto komunistisko aliansi jebkurā tās izpausmē. Baigā gada vardarbīgiem notikumiem un to tālejošām sekām pret okupēto latviešu tautu nav un nevar būt noilguma.