Aizvadītās nedēļas izskaņā Kuldīgas Mākslinieku rezidence un Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) rīkoja diskusiju, lai vērtētu, kādas iespējas Latvijā augstāko mākslas izglītību saistīt ar kokrūpniecības nozares attīstību, portālu "Delfi" informēja Kuldīgas novada pašvaldības pārstāve Signeta Reimane.
Diskusijas jautājums bija: kā, lai Latvijā radoši palielina kokmateriāla pievienoto vērtību un kā savstarpēji sasaistīt kokrpūniecības nozari un Latvijas augstāko mākslas izglītību?
Diskusijā piedalījās pārstāvji no Latvijas Mākslas akadēmijas, Kuldīgas novada pašvaldības, LR Kultūras ministrijas, Latvijas Kokrūpniecības federācijas un Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma, kā arī uzņēmēji un dizaineri no "Rīgas krēslu fabrikas", "MINT Furniture", Kalnciema kvartāla, "MGS Factory", "RixWood", "Bug Wooden Accessories", "Mars", "Vēvers" un citi. Diskusijas moderators – LMA Prorektors studiju un zinātniskajā darbā, asociētais profesors Andris Teikmanis.
Kā viena no problēmām tika izvirzīta - zemais (ap 16%) kokrūpniecības nozares radošās dimensijas īpatsvars Latvijas meža nozares eksportā. Tas liecina, ka lielākoties meža resursi tiek eksportēti uz ārvalstīm kā pirmapstrādes vai vienkāršotas tālākapstrādes produkti. Kamēr Latvijā ir profesionālās vidusskolas, kur var apgūt galdnieka vai restauratora profesiju, augstākajā mākslas izglītībā Latvijā speciālas koka dizaina vai restauratora programmas nav.
Eksperti bija vienisprātis, ka jāveido veiksmīgs Latvijas dizaina stāsts. Kuldīgas novada Domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa norādīja, ka Kuldīgas pilsēta varētu kļūt par pilotprojektu – radošo galvaspilsētu Latvijā – un pievērst īpašu uzmanību, lai vecinātu Latvijas māksliniecisko talantu izaugsmi un publiskajā telpā demonstrētu pašmāju mākslinieku un dizaineru darbus.
2014.gadā LMA un Kuldīgas Mākslinieku rezidence īstenos projektus mērķa sasniegšanai. Jūnijā te risināsies starptautisks glezniecības studentu plenērs un izstāde. Piedalīsies studenti un pasniedzējiem no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Vācijas. Darbu Kuldīgā vasarā turpinās LMA modes mākslas studenti, kas jau ar Kuldīgas amatniekiem jau strādā pie apģērbu un aksesuāru dizaina izstrādājumu prototipiem.
Rudenī sadarbībā ar LMA vides un funkcionālā dizaina studentiem Kuldīgā tiks īstenots oriģināls bērnu rotaļu laukuma dizaina projekts. Kuldīgā uzstādīs arī LMA dizaina studentu un doktorantu izstrādātās velosipēdu novietnes.
Kultūras ministre Dace Melbārde akcentēja, ka LMA Kuldīgas filiāles iecere ir būtiska radošo industriju nozares attīstībai valstī kopumā, Kuldīgā būtu jāatver ne tikai filiāle, bet vienlaikus jāizveido radošo klasteri - tajā pavērtos iespējas izglītoties un piekļūt plašai tehnoloģiskajai bāzei, biznesa inkubatoram māksliniekiem, dizaineriem, izgudrotājiem, uzņēmējdarbības vadības un mārketinga speciālistiem un citiem.
LMA un Kuldīgas novada pašvaldība ir gandarītas par diskusijas rezultātiem, apņemoties īstenot ideju par radošo industriju klastera izveidi Kuldīgā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
