Tērpa darināšana ilgusi gadu, lai gan ideja lolota daudz ilgāk. "Rekonstruētu arheoloģisko tērpu Latgalē ir ļoti maz. Tā ir daļa no mūsu vēstures, kam diemžēl nepievēršam pietiekamu uzmanību," raidījumam "Pi myusim Latgolā" teic Marika.
Projektu atbalstījis Valsts Kultūrkapitāla fonda Latgales programma. Iecere bija rekonstruēt tērpu, kas atrasts Varakļānu apkaimē. Tuvākie arheoloģiskie izrakumi ir veikti netālu no Varakļāniem, Cakulu senkapos un šis tērps ir 7.kapulauka izrakumu rekonstrukcija.
"Kādi senos laikos ir bijuši audumi, grūti spriest, jo no auduma ir saglabājušās tikai tās detaļas, kur klāt ir bijušas bronzas rotas, spirālītes. Tāpēc brunči mums ir darināti brūnganā krāsā, kas ir tipisks 12.gadsimta audums. Tie senos laikos netika sašūti kopā, bet pārlikti un apsieti ar jostiņu," radio raidījumā tērpa rekonstrukcijas procesu ieskicē Zeimule.
Viņa arī atklāj, kas vislielākās grūtības esot sagādājusi vainadziņa rekonstrukcija. Pētot arheoloģiskos materiālus Valsts vēstures muzejā un konsultējoties ar speciālistiem, ir secināts, ka tas varētu būt bijis auduma vainags ar iestrādātiem bronzas gredzentiņiem, taču ļoti slikti saglabājies. Pašlaik tērpam izvēlēts bronzas spirāļu vainags. Nākotnē paredzēts izmēģināt rekonstruēt auduma vainagu.
Izrādās, ka tas, cik precīzi mūsdienās varam noteikt mūsu senču tērpu valkāšanas tradīcijas, lielā mērā atkarīgs no modes tendencēm, par to liecina aizjūras gliemežu kaklarota un villaine.
Villaines, kas Latgalē līdz 13.gadsimtam bija izrotātas ar bronzas gredzentiņiem un bieži vien ar ugunskrustu motīviem, vēlākos gadsimtos tika izšūtas ar pērlītēm. Tas pats notika ar vainagiem - bronzas vainagu vietā nāca auduma vainagi ar pērlītēm. "Savukārt par 15. un 16.gadsimta tērpiem informācijas ir maz, jo audums, ja tam nav pieveinota bronza, līdz mūsdienām reti saglabājies," teic projekta līdzīstenotājs Dainis Mjartāns.
Projekta īstenotāji Dainis un Marika sevi dēvē par entuziastiem ar specializāciju etnogrāfisko tērpu izgatavošanā, tāpēc tērpa rekonstrukcijas procesā piesaistīja speciālistus "no malas". Rotas tapušas sadarbībā ar rotkaļiem Daumantu Kalniņu un Māri Braži, ādas zābaciņus darināja "Kristāla kurpīte" Rēzeknē, tāpat iesaistīti arī "Ludzas amatnieku centra" pārstāvji.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
