Foto: LETA
Šogad kontrolētā zemsedzes dedzināšana Gaujas Nacionālajā parkā nenotiks. Šāda vienošanās panākta vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Romāna Naudiņa (NA) tikšanās laikā ar Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ģenerāldirektori Sandru Bērziņu.

Lēmums pieņemts, ņemot vērā sabiedrības satraukumu un neizpratni attiecībā uz šo plānoto aktivitāti. Kontrolētās meža zemsedzes dedzināšana Gaujas Nacionālajā parkā varētu notikt tikt pēc pamatīgāka sabiedrības izglītošanas darba un lielāka sabiedrības atbalsta iegūšanas šajā jautājumā, teikts paziņojumā medijiem.

Jau ziņots, ka attiecībā uz kontrolētās zemsedzes dedzināšanas jautājumu starp ekoloģijas un mežsaimniecības nozarēm šobrīd nav rasts kopsaucējs, jo abu nozaru eksperti pārstāv atšķirīgu viedokli.

Projekta "Meža biotopu atjaunošana Gaujas nacionālajā parkā" komanda turpināšot īstenot citas projektā paredzētās aktivitātes. Tāpat tiks turpināts darbs pie kontrolētās meža dedzināšanas jautājuma skaidrošanas dažādām mērķauditorijām – pašvaldību, mežsaimniecības nozares pārstāvjiem un sabiedrībai.

Mežu dedzināt šogad bija paredzēts 1,5 un 1,3 hektāru apjomā. Kontrolētā meža zemsedzes dedzināšana bija plānota Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai piederošā mežā, dabas lieguma zonā.

Dabas lieguma zonās, kurās saimnieciskā darbība ir ierobežota vai aizliegta, mežu apsaimniekošana jāskata tieši no ekoloģijas nevis mežsaimniecības viedokļa, jo šādas zonas veltītas tieši dabas aizsardzības mērķiem.

Kontrolētā zemsedzes dedzināšana ir ar atbildīgajām valsts iestādēm saskaņota, ugunsdrošības speciālistu un ekologu īstenota un rūpīgi uzraudzīta aktivitāte.

Šāda apsaimniekošanas metode nav neparasta un eksperimentāla – ar kontrolētās dedzināšanas metodi Skandināvijā (Somijā un Zviedrijā) jau 20 gadus veic atsevišķu meža nogabalu apsaimniekošanu. Par uguns nozīmi biotopa atjaunošanā ekoloģijas studiju priekšmeta ietvaros tiek mācīts arī LU Bioloģijas fakultātē. Tāpat kopš 2009. gada kontrolētā dedzināšana notiek arī tepat Latvijā – Ādažu poligonā. Metodes efektivitāte ir zinātniski pierādīta – pēc dedzināšanas pasākumu veikšanas konkrētajā meža nogabalā ievērojami uzlabojas bioloģiskā daudzveidība, uzsver Vides pārvalde.

Projekta ietvaros Lenčupes dabas liegumā bija plānots kontrolēti dedzināt tikai meža zemsedzi, nevis visu mežu, kā tas bieži publiskajā telpā tika pārprasts. Šāda zemsedzes dedzināšana tiek uzskatīta par priežu sila "tīrītāju" – priežu sils tiek attīrīts no biezās sūnu kārtas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!