Norma, ka šķīrējtiesa pati lemj par strīda pakļautību, neatbilst samērīguma principam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).
ST paziņojumā presei norāda, ka apstrīdētā Civilprocesa likuma norma paredz, ka šķīrējtiesa pati lemj par strīda pakļautību, arī gadījumos, kad kāda no pusēm apstrīd šķīrējtiesas līguma esamību vai spēkā esamību.
Lieta tika ierosināta pēc SIA "Hiponia" sūdzības, kurai bija civiltiesiski strīdi ar uzņēmumu "Resort Management". Strīdus izskatīja šķīrējtiesa. Savukārt "Hiponia" apgalvoja, ka tā neesot parakstījusi vienošanos par strīda izskatīšanu šķīrējtiesā, proti, vienošanās esot viltota. Tādēļ konkrētie strīdi neesot pakļauti izskatīšanai šķīrējtiesā.
"Hiponia" esot vērsusies vispārējās jurisdikcijas tiesā ar prasību par vienošanās atzīšanu par spēkā neesošu. Tomēr prasība tika noraidīta visās tiesas instancēs. Noraidījums pamatots ar apstrīdēto normu.
"Hiponia" uzskata, ka apstrīdētā norma ierobežo personas tiesības un tiesas pieejamību situācijās, kad persona vēlas apstrīdēt šķīrējtiesas līguma pastāvēšanu vai spēkā esamību, turklāt tiesību ierobežojums neatbilstot samērīguma principam.
ST atzina, ka apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums noteikts ar likumu un tam ir leģitīms mērķis - citu cilvēku tiesību aizsardzība, kas izpaužas kā tiesu noslogotības mazināšana.
Vērtējot pamattiesību ierobežojuma pamatotību, tiesa atzina, ka pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi var sasniegt ar citiem, personas tiesības un likumiskās intereses mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.
Tiesa secināja, ka šajā konkrētajā lietā vispārējās jurisdikcijas tiesu noslogotība nav mazinājusies, jo saistībā ar konkrētās šķīrējtiesas kompetenci un sprieduma izpildi tiesas pieņēmušas kopumā jau sešus dažādus lēmumus.
Tāpat ST atzina, ka, vispārējās jurisdikcijas tiesā apstrīdot šķīrējtiesas kompetenci, šķīrējtiesas process netiek kavēts.
Līdz ar to ST atzina, ka apstrīdētā norma neatbilst samērīguma principam. Tādējādi norma, ciktāl tā liedz vispārējās jurisdikcijas tiesā apstrīdēt šķīrējtiesas kompetenci, neatbilst Satversmes 92. pantam. ST atzina, ka attiecībā uz konstitucionālās sūdzības iesniedzēju apstrīdētā norma zaudē spēku no pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.
ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.
Privatizācijas aģentūrā (PA), kas ir "Hiponia" daļu turētāja, informēja, ka patlaban "Hiponia" darbinieki iepazīstas ar Satversmes tiesas spriedumu un pēc tā analīzes lems par turpmākajām darbībām uzņēmuma interešu aizstāvībai.
"Hiponia" pārvalda no bijušās VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka" pārņemtos problemātiskos aktīvus. Uzņēmuma portfelī ir aptuveni 800 nekustamie īpašumi, un uzņēmums apkalpo aptuveni 1600 aizņēmējus. Izpildot Ministru kabineta lēmumu, 2013.gadā PA kļuva par uzņēmuma 100% kapitāla daļu īpašnieci.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
