Šis tauriņš par gada kukaini ir izvēlēts, jo tā ir Eiropā aizsargājama dienas tauriņu suga, kuras populācijas lielums turpina sarukt.
Zilenītis mēdz apdzīvot aizsargājamus biotopus - pelēkās kāpas, smiltāju zālājus, virsājus ar mārsiliem. Pieaugušie tauriņi ir apputeksnētāji, kāpuri sākumā barojas ar mārsilu, vēlāk tie ir plēsonīgi skudru ligzdās.
Šīs sugas tauriņš ir viens no lielākajiem zilenīšiem, tauriņa spārnu plētums sasniedz 4-5 centimetrus. Virspusē spārni ir koši zili ar izteiktu ovālu laukumu rindu spārnu virspusē un pelēcīgu spārnu malu.
Bet spārnu apakšpusē uz pelēkzila fona lielu, melnu punktu raksts, pēc kā var pazīt zilenīšu sugas.
Pieaugušie sugas īpatņi barojas galvenokārt mārsilu ziedos. Tie lido no jūnija vidus līdz jūlija beigām. Mātītes olas dēj mārsilu ziedos. Kāpuri sākotnēji barojas ar mārsilu ziedpumpuriem, tad izdala smaržvielas - feromonus, kas piesaista dzēlējskudras, kas jaunos kāpurus savāc uz savām ligzdām. Tajās tauriņa kāpuri kļūst plēsonīgi, izēd skudru olas un kāpurus. Tauriņš ir sociālais parazīts. Skudru ligzdā kāpurs pabeidz attīstību un iekūņojas pavasarī.
Lielais mārsilu zilenītis ir īpaši aizsargājama suga Eiropas mērogā. Tā izplatības areāls sarūk, jo to apdzīvotie biotopi aizaug. Latvijā tauriņš sastopams galvenokārt Piejūras zemienē, taču ir ziņas par tās atrašanu iekšzemes biotopos - pie Daugavpils un Viļakas, kur ir sausi priežu meži, smiltāju pļavas un virsāji.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
