Rīgas bāriņtiesas vadītāju apsūdz kukuļa pieprasīšanā; viņš pārmetumus noliedz  (123)

Brīdinājumu sievietei atņemt viņu kopīgo meitu izteicis viņas vīrs. Laikrakstam sieviete stāstījusi, ka pēc attiecību sašķobīšanās vīrs sācis viņai zagt naudu, pieprasījis maksāt īres maksu par uzturēšanos abu kopdzīves laikā kredītā iegādātajā dzīvoklī. Sieviete vērsusies tiesā ar prasību par uzturlīdzekļu piedziņu, jo vīrietis nav iesaistījies kopīgā bērna vajadzību nodrošināšanā. Tiesa prasību apmierinājusi un vīram uzlikusi par pienākumu ik mēnesi maksāt 120 latus, kurus nācies piedzīt ar tiesu izpildītāju palīdzību.

Vīru tas sadusmojis, un pēc aptuveni pusgadu ilgas uzturlīdzekļu maksāšanas viņš iesniedzis šķiršanās prasību, norādot, ka domstarpību par mantu pusēm neesot, savukārt automašīna un dzīvoklis pienākoties viņam.

Laikraksts norāda, ka vīrs draudējis par meitas atņemšanu. Neilgi pēc tam sieviete uzzinājusi, ka vēl 2009.gada sākumā Rīgas bāriņtiesa sēdē tapusi rekomendācija tiesai par viņu meitas ikdienas aizgādības tiesību piešķiršanu vīram. "Sieviete apgalvo, ka bāriņtiesas amatpersonas rīkojušās tā, it kā viņas nemaz nebūtu - ne aicinājuši uz pārrunām, ne liktenīgo sēdi, kur izlemts meitas liktenis. Šāda bāriņtiesas patvaļa sievieti ļoti pārsteigusi, ka viņa vērsusies tiesā un sākusi klauvēt pie bāriņtiesas locekļu kabineta durvīm," raksta laikraksts.

Vairāku testu un pārbaužu rezultāti gan sievieti nepatīkami pārsteiguši – tie norādījuši uz viņas nepiemērotību meitas audzināšanai. Tāpēc vēlāk sieviete testu izpildījusi pie citas psiholoģes un rezultāts kardināli atšķīries. Taču bāriņtiesa to nav ņēmusi vērā. Ar laiku sieviete novērojusi, ka viņas aktivitāte un nesamierināšanās sākusi kaitināt bāriņtiesas locekles, kas to nav slēpušas.

Cenšoties panākt sev vēlamu iznākumu, sieviete pētījusi bāriņtiesas "radurakstus" un atklājusi vairākus iespējamos interešu konfliktus bāriņtiesas vadītāja Krasnogolova darbā. Piemēram, visi speciālisti, pie kuriem sievieti nosūtījusi bāriņtiesa sadarbībā ar sociālo dienestu, nākuši no nodibinājumiem, ar kuriem Rīgas bāriņtiesas vadītājam bijuši kopēji projekti vai no kuriem viņš saņēmis atalgojumu kā lektors.

Pamatojoties uz bāriņtiesas rekomendācijām, tiesa bija pieņēmusi pagaidu lēmumu, ar kuru meitas dzīvesvieta pamīšus mainījās no mātes mājām pie tēva mājām. Sieviete uzskatījusi to par "Bērna mocīšanu", un devusies pie bāriņtiesas vadītāja, kur saskārusies ar nepatīkamu situāciju.

Kā laikrakstam aprakstījusi sieviete, Krasnogolovs, smīnot netieši norādījis uz nepieciešamību samaksāt naudu par sievietei vēlamu iznākumu. "Kad ierados uz tikšanos un sāku aprakstīt situāciju, viņš [Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs Krasnogolovs] visu laiku smīnēja. Nepatīkami pārsteidza arī tas, ka viņš konsekventi mani uzrunāja uz "tu". Sacīju, ka sūdzēšos par bāriņtiesas psihologu darbībā, jo viens psihologs nedrīkstētu izlemt bērna nākotni, uz ko viņš norādīja, ka savus darbiniekus vienmēr aizstāvēšot un ka mans vīrs ir gudrs cilvēks, jo viņš viņa vietā rīkotos tāpat. Jautāju, cik mans vīrs bāriņtiesai ir samaksājis, jo viņš pats vairākkārt man licis noprast, ka to darījis sakot: "Samaksā tu piecus tūkstošus latu, tad arī visu nokārtosi!" Es Krasnogolovam pajautāju, vai man jāmaksā seši tūkstoši, lai savu bērnu atpirktu, bet viņš nolika kājas uz žurnālgaldiņa un teica: "Kā jūs domājat, kā lietas notiek?"" stāstījusi sieviete.

Viņa brīdinājusi iestādes vadītāju, ka sūdzēsies par nupat piedzīvoto, uz ko Krasnogolovs atbildējis: "Jūs man draudat? Es jums to bērnu vispār atņemšu!"

Laikraksts ziņo, ka sievietes un viņas vīra šķiršanās process turpinās jau 12 tiesas sēdes, bet punkts nav pielikts. Bāriņtiesā saistībā ar šo ģimeni notikušas vairākas sēdes un paralēli sieviete iztiesājusies trīs tiesu instancēs, apstrīdot bāriņtiesas lēmumu par meitas aprūpes tiesību pārtraukšanu, un patlaban spēkā esot pagaidus nolēmums, ka meitai pārmaiņus jādzīvo pie mātes un tēva.

"Diena" vēsta, ka Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs Krasnogolovs, izdzirdējis pret sevi vērstos pārmetumus it kā par kukuļa pieprasīšanu, bijis kategorisks, vaicājot: "Ko? Pilnīgi noteikti nē! Šajā gadījumā lai vēršas tiesībsargājošajās iestādēs, ja kāds var pierādīt nepierādāmo un vispār neiespējamo, tāpēc ka tas vienkārši nav iespējams!"

Uz iebildi, ka korupcija ir grūti pierādāma, jo parasti ieinteresēts ir gan devējs, gan saņēmējs, Krasnogolovs laikrakstam teicis: "Neviena kriminālprocesa šobrīd nav ne pret vienu bāriņtiesas darbinieku."

Tāpat Krasnogolovs noliedzis arī kāju likšanu uz galda klienta priekšā: "Es tagad uzliku kājas uz galda, kad jūs pie manis atnācāt?"

Jautāts, kā viens no vecākiem var būt drošs, ka partneris viņu neapmelos un nemanipulēs arī ar bērnu, liekot sniegt nepatiesas liecības, lai panāktu sev vēlamus lēmumus aizgādības jautājumos, RB vadītājs teicis: "Tieši tāpēc, ka vecāki nav bijuši spējīgi pietiekami adekvāti atrisināt šo jautājumu, viņi vērsušies valsts iestādēs." Taču Krasnogolovs atzinis ka drošs nejūtoties arī pats - pēc tikšanās ar Inesi viņš devies uz KNAB, lai konsultētos, kā pasargāt sevi no iespējamiem apmelojumiem: "Varu pateikt - šobrīd pieņemšanas laikos es veicu ierakstus. Es ne tikai ierakstu sarunas, bet piedalos vismaz divatā [ar kolēģi]."

Komentējot situāciju, kas izveidojusies Ineses ģimenē, viņš norāda, ka vērtēti nevis vecāki, bet gan "bērnam labākais" un tā neesot bijusi atrašanās pie mātes. Skaidrojot, kāpēc šādā gadījumā tiek pieļauts, ka Inese audzina abus savus jaunākos bērnus, ja psiholoģiskā testa rezultāti norādījuši, ka viņā "ir īpašības, kas varētu traucēt izprast bērnu", kas bijis viens no pamatojumiem meitas aizgādības tiesību pārtraukšanai, Krasnogolovs uzsvēris: "Mātes rīcība pret katru no saviem bērniem, protams, ir dažāda."

Lēmumi visos gadījumos tiekot pieņemti, iepriekš ievācot informāciju no dažādiem ar konkrēto ģimeni saistītiem avotiem un pārbaudot dažādas datubāzes.

Ineses apgalvotais, ka RB amatpersonas atzinumu ļaunprātīgi veidojušas tikai no viņu nomelnojošām, galvenokārt vīra, liecībām, taču neņemot vērā sievietei labvēlīgās atsauksmes, piemēram, no bērnudārza audzinātājām, esot grūti pierādāms, jo RB lielā mērā ir neatkarīga iestāde ar plašām pilnvarām un tās lēmumus iespējams apstrīdēt vienīgi tiesā.

Laikraksta rīcībā gan esot informācija, ka iespējamā kukuļa pieprasīšanas lietā pret Krasnogolovu KNAB nopratinātas iesaistītās personas, taču sāktās lietas faktu un procesa virzību iestādes pārstāvji divu dienu laikā laikrakstam nespēja ne apstiprināt, ne noliegt.