Komisija iepriekš Dombrovskim nosūtīja jautājumus, vaicājot par apstākļiem, kas noveda pie būvniecības kontroles vājināšanās, par traģēdijas seku novēršanu un viņa apsvērumiem demisionēt, uzņemoties atbildību par traģēdiju.
"Būtiskākais jautājums, uz ko gribētu dzirdēt Dombrovska atbildi - vai viņa vadībā krīzes laikā īstenotā fiskālā konsolidācija, kas balstīta uz matemātisku budžeta samazinājumu, nav ietekmējusi un neietekmēs nākotnē mūsu cilvēku drošību, veselību un Latvijas ekonomisko izaugsmi? Respektīvi, vai Zolitūdes traģēdija nav pirmais lielais signāls, kas atklāj, ka mūsu "veiksmes stāsts" nebūt nav tas, par ko tas tiek uzdots?" norādīja komisijas priekšsēdētājs Ringolds Balodis (NSL).
Jau vēstīts, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā tika izveidota 2014. gada 11.novembrī uz vienu gadu.
Komisijas pirmie secinājumi un cita informācija pieejama mājaslapā "zolitude.saeima.lv".
Līdz šim Zolitūdes traģēdijas kriminālprocesā pret piecām juridiskajām personām uzsākts piespiedu ietekmēšanas process un par aizdomās turētajām atzītas deviņas personas - piecas par pārkāpumiem būvniecības un projektēšanas procesā, trīs par noziedzīgu bezdarbību būvniecības uzraudzības laikā un viena par pārkāpumiem darba drošības jomā.
Zolitūdes traģēdijā, iebrūkot tirdzniecības centra "Maxima" jumtam Rīgā, Priedaines ielā 20, bojā gāja 54 cilvēki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
