Marta beigās izrādījās, ka nesen ekspluatācijā nodotās Nacionālās Bibliotēkas jeb Gaismas pils ēkas jumtā radusies sūce – bojāts jumta pārklājums. Bibliotēkas administrācija notikušajā vainoja putnus, taču ornitologi visnotaļ skeptiski raudzījās uz to, ka tieši putni būtu bijuši spējīgi jumta segumu sabojāt.
Portāls "Delfi" piedāvā uzzināt, kādus nopietnus bojājumus līdz šim Latvijā putni nodarījuši, kā arī kuram un kāpēc kaitējušas, piemēram, balto un melno stārķu ligzdas.
Pirms vairākiem gadiem, kad tika restaurēts Brīvības piemineklis, tika atzīts, ka pieminekļa zvaigznes ir bojātas un tur pie vainas ir ne tikai korozija, bet arī putni, tāpēc nepieciešams zvaigznes aizsargāt.
Izpētot zvaigznes, tika atklāts, ka tās bojājusi ne tikai korozija, bet arī putni. Putni, uz pieminekļa zvaigznēm sēžot, ar nagiem radot uz to virsmas rieviņas apzeltījuma materiālā, kā arī nodeldējot zvaigžņu šķautnes.
Tika vērtēti dažādi priekšlikumi, kā ar negantajiem putniem tikt galā un beigu beigās iegādāta vērtīga putnu aizbiedēšanas iekārta ar skaņas sensoru, kam vajadzēja radīt putniem nepatīkamu troksni un tos aizbaidīt.
Apzeltītās zvaigznes uzstādītas 2006.gada 29.aprīlī, tā beidzot Brīvības pieminekļa apkopi. Tika uzstādīta arī putnu biedēšanas iekārta.
Vēlāk gan eksperti konstatēja, ka restaurācijas laikā ticis uzklāts pārāk maz zelta, tāpēc zvaigznes nodilušas.
Jaunā un, kā tika lēsts, efektīvāka, putnu aizbiedēšanas iekārta tika uzstādīta 2007.gada vasaras beigās, taču, kā novēroja aģentūra LETA - jau decembra sākumā uz zvaigznēm atkal sēdēja kaijas.
2012.gadā laikraksts "Neatkarīgā" vēstīja, ka Mērfija likums attiecas arī uz Rīgas lidostas ikdienas darbu - dienā, kad skrejceļu tuvumā nebija manāma gandrīz neviena dzīva radība, vienīgā apkārt klimstošā kaija pamanījās ieskriet aviokompānijas "Turkish Airlines" lidmašīnas dzinējā.
Putns, protams, pagalam. Dzinējam saliektas pāris lāpstiņas, bet Kipras viesnīcās latviešiem rezervētās istabiņas 21. oktobra naktī tā arī palika tukšas, notikušo raksturoja laikraksts.
Kopumā togad esot tikuši reģistrēti apmēram 30 dažādu incidenti, kuros lidmašīnas sadūrušās ar dzīvām radībām. Laikraksta minētais bijis viens no nopietnākajiem.
Konkrētajā gadījumā sadursme notika, lidmašīnai vēl esot uz zemes. Viena no reisa pasažierēm Ilona stāstīja, ka lidmašīna uz skrejceļa jau bija uzņēmusi pieklājīgu ātrumu, bet tad pēkšņi strauji bremzējusi un apstājusies. Nekāds būkšķis gan neesot manīts. Kapteinis mikrofonā paziņojis, ka dzinējā ir tehniska problēma. Lidojums tika pārcelts par vienu dienu, cilvēkiem apmaksāja taksometrus, pusdienas, kam vajadzēja - viesnīcas. Tikai vēlāk darbinieki pateikuši, ka pie vainas bijuši putni.
Lidostas "Rīga" putnu un dzīvnieku kontroles speciāliste Dzintra Guļāne laikrakstam stāstījusi, ka izdevumi šādos gadījumos ir lieli - pasaules aviācijai kopumā sastapšanās ar dzīvo dabu izmaksā ap 1,3 miljardiem dolāru gadā.
Kā vēstīja laikraksts, dzeltenmelnām šaha laukuma rūtīm trafaretā mašīnā viņa riņķo pa visu lidlauka teritoriju un gādā, lai savvaļas dzīvības te būtu pēc iespējas mazāk. Raida skaļruņos putniem saprotamus trauksmes signālus - speciālais dators runā 14 sugu balsīs. Dumjākus putnus šādi izdodas aizbiedēt, bet problēmas esot ar vārnām. Izdzirdot viltoto palīgā saucienu, viņas nevis mūkot, bet doties glābt nelaimē nokļuvušo sugas māsu
Sākumā, aizvilinātas lidlauka malā, vārnas esot konstatējušas, ka palīdzību prasa jocīga dzelzs kaste ar tanti iekšpusē, un lidojušas atpakaļ uz skrejceļu. Tomēr Dzintra atradusi risinājumu - izveidojusi mulāžas no divām beigtām vārnām un uzsējusi pie skaļruņiem. "Tagad Dzintra mašīnā brauc pa priekšu, skaļruņi ķērc, 200 vārnas viņai seko, bet tīrās debesīs, putnu netraucētas, laižas lidmašīnas. Protams, simtprocentīgi tīras tās izslaucīt nav iespējams. Pat karstākās darbadienās liekot lietā signālraķetes," vēstīja laikraksts.
Ilgus gadus uz Preses nama jumta savu koloniju ligzdošanai veidoja zīriņi. Tā tika atzīta par lielāko šo putnu koloniju Latvijā. 2000. un 2001.gadā jumta remontdarbu laikā tika nomainīts segums un tas izrādījās nepiemērots putnu ligzdošanai.
Starp Rīgas domi un Preses namu risinājās sarunas par zīriņu kolonijas saglabāšanu uz nama jumta, kur vēl bija saglabāts vecais jumta segums. Rīgas domes Vides komiteja par iespējamo zīriņu ligzdošanas vietas atjaunošanu lēma vairākkārt un bija gatava no Vides departamenta līdzekļiem piešķirt finansējumu kolonijas saglabāšanai - Preses nama jumta seguma noklāšanai ar oļiem, kas zīriņiem nepieciešami ligzdu veidošanai.
Tomēr beigu beigās tika izlemts lidoņu koloniju pārcelt uz Zaķusalu.
2012.gadā tika vēstīts, ka zīriņiem uz Preses nama jumta pēc cilvēku aiziešanas no ēkas klājas krietni labāk, jo perēšanas laikā putni cilvēkus uzskatīja par nevēlamu traucēkli. Putnus varētu aizbiedēt vienīgi kādreizējās preses darbinieku ēkas nojaukšana, tomēr arī tad neesot iespējams droši apgalvot, ka zīriņi pārcelšoties uz viņiem īpaši izveidoto dzīvesvietu Zaķusalā. Zīriņi ieviesušies arī citviet Ķīpsalā - uz Rīgas Tehniskās universitātes ēku jumtiem.
Pēc ornitologa Māra Strazda teiktā, zīriņiem ligzdošanas vietu veidošanai ir nepieciešama liedagam līdzīga vieta. Savulaik Daugavas krastos šādu vietu bijis daudz, taču apbūves rezultātā tās iznīcinātas.
Upes zīriņi ir parasts ligzdotājs un caurceļotājs. Tie ligzdo pie dažādiem ūdens baseiniem, parasti uz nelielam salām, saliņām un sērītēm.
Ornitologi norāda, ka vietas izvēlē lielāka nozīme ir kolonijas drošībai nekā ūdensbaseina lielumam, tāpēc šie putni sastopami gan nelielos pamestos karjeros, gan Rīgas jūras līča piekrastē. Parasti ligzdo 1500 - 2000 pāru.
AS "Latvenergo" meitasuzņēmuma AS "Sadales tīkls" (ST) speciālisti, apsekojot elektrolīnijas, gadu no gada nākas konstatēt un novērst bojājumus, ko rada uz elektrolīniju balstiem uzceltās balto stārķu ligzdas.
Šādi bojājumi ir biežs lauku māju elektroapgādes traucējumu iemesls, un to novēršanai tiek izmantots putnu ārpus ligzdošanas periods no 31.augusta līdz 1.aprīlim. "Sadales tīkls" uzskaita potenciāli bīstamās ligzdas, tās tiek vēlreiz apsekotas pēc ligzdošanas perioda beigām un noņemtas rudenī.
Uzņēmumā iepriekš norādīja, ka vairāku gadu garumā, pavasarī atjaunojot savu mājvietu, baltais stārķis izveido ievērojamu ligzdas uzslāņojumu, kura dēļ tiek bojāti elektrolīniju balsti, izolatori un vadi, turklāt arī izraisīti elektroapgādes traucējumi. Smagā ligzda parasti rada defektu, bez tam parasti balsts ir satrupējis, nespēj noturēt slodzi, kā arī pievienotās elektrolīnijas ir sarūsējušas. Bojājumu likvidēšanas gaitā parasti tiek noņemta ligzda, nomainīts balsts, izolatori un elektrolīnijas, un šos darbus veic tikai putnu ārpus ligzdošanas periodā - laikā, kad putni aizlidojuši uz siltajām zemēm.
"Stārķa ligzdas svars vairāku gadu laikā var sasniegt 500 kilogramu un tādējādi, ja balsts vairs nav jauns un stingrs, apdraudēt gan iedzīvotājus, gan arī pašus putnus. Nedrošu, sasvērties sākušu smago ligzdu noņemšana no balstiem ārpus ligzdošanas perioda neapdraud baltā stārķa populāciju, jo pavasarī, atgriežoties no ziemošanas vietām, tie paspēj uzvīt jaunu mājvietu. Latvijā pēdējos gados baltie stārķi savas ligzdas visvairāk ir uzbūvējuši uz elektrolīniju balstiem, ko var skaidrot ar pielāgošanos apkārtējai videi un arī ar iedzīvotāju atteikšanos savās lauku sētās izveidot speciālas vietas stārķu ligzdošanai," savulaik atzina Latvijas Universitātes ornitoloģe Māra Janaus.
2013.gadā uz zemsprieguma 0,4 kilovoltu (kV) un vidējā sprieguma 20 kV elektrolīniju balstiem tika reģistrētas 7987 stārķu ligzdas, bet 2014.gadā reģistrēto balto stārķu ligzdu skaits sasniedz 8423, informēja "Sadales tīkls".
Nepatikšanas ar putniem radās arī kādreizējai kultūras ministrei Helēnai Demakovai - viņa tiesājās ar toreizējo Vides ministriju par 2009.gada janvāra lēmumu, ar kuru noteikts dabas liegums vairāk nekā 28 hektāriem zemes Siguldā un izveidots mikroliegums īpaši aizsargājamai putnu sugai - melnajam stārķim.
Demakova tiesā iesniegtajā pieteikumā norādīja, ka mikrolieguma teritorija attiecas uz viņas īpašumā esošo nekustamo īpašumu "Pogiņas", kas atrodas Gaujas Nacionālā parka (GNP) ainavu aizsardzības zonā. Viņa norādīja, ka 2007.gada 21.novembrī GNP administrācijai iesniegusi pieteikumu meža apsaimniekošanas plāna apstiprināšanai Siguldas novada Mores pagasta nekustamajam īpašumam "Pogiņas".
GNP administrācija informējusi, ka tā ir veikusi īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu inventarizāciju un inventarizācijas rezultātā noformēts pārbaudes akts. Šajā dokumentā tieši pie īpašuma 18.kupicas blakusesošajā īpašumā atrodas apse ar regulāri apdzīvotu melnā stārķa ligzdu, kurai 2004.gadā Latvijas Dabas fonds ierosinājis izveidot mikroliegumu, tā teritorijā iekļaujot arī Demakovas īpašumā esošā nekustamā īpašuma "Pogiņas" mežu.
Mikroliegumu iespējams noteikt, ja konstatēta apdzīvota ligzda. 2008.gada 20.martā Demakova vērsusies GNP administrācijā un lūgusi veikt neatkarīgu ekspertu papildu pārbaudi "par konstatēto iespējami apdzīvoto melnā stārķa ligzdu", ņemot vērā, ka meža apsaimniekošanas plāna izstrādes gaitā viņa nav bijusi informēta par to, ka melnā stārķa ligzda varētu būt apdzīvota.
Lai konstatētu, vai melnā stārķa ligzda ir apdzīvota, apsekošana bija jāveic ligzdošanas laika posmā līdz 2008.gada 15.jūnijam. Mēnesi iepriekš - 2008.gada 16.maijā - eksperts Māris Strazds vēstulē toreizējo ministri informējis, ka, viņa ieskatā, melnā stārķa ligzda ir apdzīvota. Strazds norādījis, ka pats personīgi ir mākslīgi uzstādījis ligzdu 2004.gadā.
Pieteikumā tiesai bijusī kultūras ministre rakstīja, ka viņas rīcībā nav informācijas par mikrolieguma izveidi, turklāt atbilstoši aprobežojumi nav uzlikti arī nekustamajam īpašumam.
Demakova pieteikumā rakstīja: GNP administrācija un Vides ministrija jau 2004.gadā ir atzinušas, ka ierosinājums nav atbalstāms un mikroliegums nav veidojams. Tādēļ izveidojusies situācija, ka tiek pārkāpts vienlīdzības princips, proti - pastāvot vienādiem faktiskajiem un tiesiskajiem lietas apstākļiem, gan 2004., gan 2008.gadā ir pieņemti divi dažādi lēmumi. Viņa to saistīja ar savu politisko darbību.
Tiesa Demakovas sūdzību noraidīja.
Melnais stārķis 2008.gada pavasara pusē tika izvēlēts par gada putnu, tas tika iekļauts Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā un Latvijas Sarkanajā grāmatā.
Stārķa populāciju apdraud seno mežu izciršana, veco koku bojāeja, mikroliegumu trūkums un urbanizācija. Kopš neatkarības atjaunošanas melno stārķu skaits Latvijā ir samazinājies gandrīz divas reizes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
