"Ikdienā, pildot dienesta pienākumus, savus kolēģus – gan priekšniekus, gan padoto personālu ierasts redzēt formas tērpos un nopietnām sejām, svarīgus uzdevumus risinot. Taču, beidzoties darba dienai, mēs aizejam katrs savās privātajās gaitās," vēsta robežsardze. Portāls "Delfi" aicina ielūkoties Valsts robežsardzes personāla vaļaspriekos.
Virsseržante Marija Loginova, Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Silenes robežkontroles punkta inspektore, aizrāvusies ar gleznu izšūšanu. Lai gan izšūt virsseržante sākusi salīdzinoši nesen – pirms sešiem gadiem, kad bija bērna kopšanas atvaļinājumā, šī gada 1. jūnijā Daugavpils novada Kalkūnes bibliotēkā tika atklāta virsseržantes izšūto gleznu izstāde. Izstādē tika eksponēti 20 darbi, tostarp svētbildes, dabas ainavas un mūsdienīgas modernas bērnu dzimšanas datu metrikas.
Pašu lielāko gleznu – "Dievmātes svētbildi" – māksliniece izšuva septiņus mēnešus.
Savukārt Virsniekvietnieks Andis Siliņš, Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes Zemgales dienesta Grenctāles nodaļas inspektors, brīvajā laikā glezno, un viņam patīk viss, kas saistīts ar krāsu, formu, telpu – sadzīves dizains, arhitektūra, glezniecība.
Virsniekvietniekam vaļaspriekam nopietni pievērsties sanāca dienējot armijā, dienests bija Liepājā pie jūras, tā arī sākusies aizraušanās ar jūru un gleznošanu. Kā iedvesmas avotus viņš min Purvīti, Federu un citus vecmeistarus.
Ar ļoti senu adīšanas veidu, kura pamatā ir dzijas cilpu mešana uz tapiņām, - tapošanu - brīvajā laikā aizrāvusies kapteine Laima Timmermane, Valsts robežsardzes Viļakas pārvaldes Robežkontroles dienesta galvenā inspektore.
Kapteinei jau kopš bērnības patikuši rokdarbi, taču tapot viņa iemācījusies Žīguru kultūras nama pašdarbnieku izveidotajā rokdarbu pulciņā. Timmermane ir sev notapojusi pāris šallītes, taču cer, ka nākotnē tiks notapoti gan apmetņi, gan džemperi.
Virsleitnante Sandra Pirvica, Valsts robežsardzes Ventspils pārvaldes Administratīvā dienesta vecākā inspektore, aizāvusies ar rokdarbiem. Viņai patīk adīt, tamborēt un izšūt, tomēr sirdij vistuvākā ir dekupāžas tehnika, ar to viņa jau nodarbojas astoņus gadus.
Pirvica dekupāžas tehnikā apstrādā gan puķu podus, gan no burkām vai pudelēm gatavotas vāzes, kārbiņas, flīzes. Veidotos darbiņus virsleitnante izmanto arī dāvanām, tomēr lielākoties tie tiek izmantoti mājās, lai atsvaidzinātu iekārtojumu.
Arī virsniekvietniece Anita Zālīte, Valsts robežsardzes Ventspils pārvaldes Nodrošinājuma dienesta inspektore, ada, šuj un tamborē. Rokdarbu klāsts ir plašs, viņa ada zeķes, džemperus, tamborē kleitas, blūzes, svārkus. Rokdarbus izmanto ikdienā savā garderobē, kā arī dāvina draugiem.
Kamēr daļai robežsardzes darbinieku sirdij tuvāki ir rokdarbi, daļa pievērsusies sportam.
Virsleitnants Māris Cīrulis, Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes Zemgales dienesta vecākais inspektors, brīvajā laikā spēlē novusu. Novusa pamatus Māris apguva 1989. gadā. Virsleitnants izveidojis arī novusa klubu "NK Avangards". Viņš atzīst, ka gandarījums ir tas, ka to spēlē ne tikai pagastā dzīvojošie, bet arī regulāri piedalās spēlētāji no citiem novada pagastiem un citiem Latvijas novadiem.
Savukārt virsleitnants Māris Plinte, Valsts robežsardzes Ventspils pārvaldes Informātikas un sakaru dienesta galvenais inspektors, aizrāvies ar šaušana ar kompaktloku.
Sākotnēji Plintem šī nodarbe bija vaļasprieks, līdz tas pārtapa par nopietnu sporta veidu. Māris ir Ventspils loka šaušanas kluba "Odisejs" dalībnieks. Ar šo sporta veidu virsleitnants nodarbojas trīs gadus un ir meistarklases kandidāts. Loku šaušanas kluba ietvaros Māris piedalās sacensībās gan Latvijas, gan arī Baltijas mērogā.
Arī majoram Vidmantam Rinkunam, Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes priekšniekam, sports ir tuva lieta, taču bez tā viņš aizraujas arī ar kolekcionēšanu. Rinkunam interese par kolekcionēšanu radās jau skolas vecumā. Pirmā kolekcijas bija – konfekšu papīrīši jeb "fantiki", pastmarkas, nozīmītes, seno laiku nauda. Tagad majors kolekcionē Latvijas Republikas krūšu zīmes, Latvijas Republikas monētas, kara laika relikvijas.
Kapteine Līvija Barkāne, Valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldes Administratīvās nodaļas priekšniece, brīvajā laikā pievērsusies makšķerēšanai. Bērnībā vasarā viena no kapteines mīļākajām laika pavadīšanām bija makšķerēt Rītupes krastos. Šī aizraušanās – makšķerēšana – viņu pavada visu dzīvi.
Savukārt pēdējo 10 gadu laikā viņa īpaši ir iemīlējusi zemledus makšķerēšanu. Viņa piedalās dažādās makšķerēšanas sacensībās. Viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem lomiem ir divus kilogramus smaga karūsa.
Arī virsniekvietnieks Aivars Vilciņš, Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Nodrošinājuma dienesta inspektors, aizrāvies ne tikai ar kokapstrādi, metālapstrādi, zīmēšanu, gleznošanu, bet arī ar makšķerēšanu. Tomēr tuvākās sirdij ir kokapstrāde un makšķerēšana.
Interese par kokizstrādājumiem radās jau skolas laikā. Visi Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes dāvinātie suvenīri – kokizstrādājumi Valsts robežsardzes amatpersonām nozīmīgākajos svētkos ir Vilciņa roku darbs.
Tikmēr Virsleitnants Sandis Greiers, Valsts robežsardzes Ventspils pārvaldes Jūras operāciju koordinācjas centra vecākais inspektors, ar makšķerēšanu aizraujas jau kopš bērnības gadiem. Iepatikās tāpēc, ka tā ir iespēja pabūt dabā, atpūsties, aizmirsties no ikdienas rūpēm un gūt prieku no saķertā loma.
Virsleitnantam no saķertajām zivīm patīk gatavot ēdienus, ar ko viņš cienā draugus un kolēģus. Patīk arī kūpināt zivis. Makšķerē gan jūrā, gan ezeros, gan arī upēs. Iecienītākās makšķerēšanas vietas Greieram ir – Durbes ezers, Sakas upe, Ventas upe, jūra. Līdz šim lielākais saķertais loms ir deviņus kilogramus smaga karpa.
Vēl daļu Valsts robežsardzes amatpersonu vieno vaļasprieks dziedāt un audzēt puķes.
Ilze Janševska, Valsts robežsardzes Ventspils pārvaldes Administratīvā dienesta speciāliste, brīvajā laikā aizraujas ar dziedāšanu. Janševska dzied Ventspils korī "Venda", viņa ir kora prezidente. Speciāliste dzied kopš 16 gadu vecuma. Skolas gados dziedāja skolas korī.
Savukārt virsleitnantei Gundegai Kaulenei, Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes Zemgales dienesta Meitenes nodaļas vecākai inspektorei, pie sirds iet ne tikai dziedāšana, bet arī dejošana. Kaulene dzied tautas dziesmas folkloras kopā "Svitene", piedalās dažādos folkloras pasākumos, festivālos un novada rīkotajos pasākumos.
Ar kultūru un folkloru Gundega saistīta visu dzīvi – skolas laikā dziedājusi un dejojusi, pēc tam 15 gadus strādājusi kultūras namā par mākslinieciskās nodaļas vadītāju, vēlāk – direktori.
Majors Aleksandrs Petrovskis, Valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldes priekšnieka vietnieks, audzē ziedus. 1993. gadā, pabeidzot Latvijas Lauksaimniecības universitātes Agronomijas fakultāti, Aleksandrs ieguva pirmo augstāko izglītību – agronoms. Ar puķu audzēšanu sāka aizrauties pirms 13 gadiem, un pašlaik viņam pieder salīdzinoši liela ziedu kolekcija.
Arī Jeļena Peršina, Valsts robežsardzes Ventspils pārvaldes Administratīvā dienesta speciāliste, aizraujas ar ziedu audzēšanu. Peršina audzē sanpaulijas ziedus. Sāka nodarboties ar ziedu audzēšanu nejauši, jo tika uzdāvināti stādiņi. Aizraušanās ļoti iepatikās, tāpēc turpināja šo nodarbi. Puķu stādus viņa labprāt dāvina arī draugiem un kolēģiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
