"Tas ir loģiski, ka krievvalodīgie iedzīvotāji labāk uztver informāciju krievu valodā. Un, ņemot vērā pašlaik aktuālo informācijas karu pasaulē, svarīgi, lai objektīvu informāciju cilvēki saņemtu nevis no ārvalstu, bet no vietējiem medijiem," sacīja deputāts.
Pagājušajā gadā Saeima pieņēma grozījumus likumā "Par elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem", kas noteica, ka stacijām, kas raida savas programmas proporcijā 50% latviešu un 50% mazākumtautību valodā, ir pilnībā jāpāriet uz apraidi valsts valodā. Pārejas periods tika noteikts līdz 2016.gada sākumam. Šo grozījumus Valsts prezidents Raimonds Vējonis neizsludināja un atgrieza parlamentam.
Krauze nu norāda, ka jautājums ir, kur paliks tā auditorija, kas līdz šim klausījās radio krievu valodā? Protams, daļa pāries uz citām Latvijas radiostacijām, daļa izvēlēsies klausīties interneta radio un daži var pārorientēties uz citu valstu piedāvāto informācijas telpu, kurā klausīsies to pašu mūziku, ko klausījās Latvijā, bet saņems citas valsts sagatavotu informāciju.
"Pagājušajā gadā grozījumi tika apstiprināti ar mērķi palielināt latviešu valodas lietošanu medijos. Mērķis ir cēls un noteikti atbalstāms. Taču gada laikā situācija pasaulē ir būtiski izmainījusies: notikumi Ukrainā, karš Sīrijā, DAESH uzbrukumi, kas, cita starpā, izmanto propagandas metodes. Tāpēc mēs vairs nevaram, tāpat kā pirms gada, apgalvot, ka raidījumiem ēterā būtu jāskan tikai latviešu valodā, un mums vienalga, ka tos būs spiesti klausīties arī tie, kuri nepārvalda valsts valodu," uzsver deputāts.
"Ja ieskatāmies nesenā pagātnē, kad padomju republikās skanēja raidījums "Amerikas balss", tas netika pārraidīts ne angļu, ne franču, ne vācu valodā. Raidījuma valoda bija latviešu, lietuviešu, ukraiņu, krievu un tā tālāk. Tā tika sasniegta mērķauditoriju, uz kuru "Amerikas Balss" strādāja. Un tagad Latvijā tiek ierosināja tā pati ideja - mēs sniedzam objektīvu informāciju, kas kontrastē neobjektīvajai, valodā, ko auditorija saprot," turpina Krauze.
Viņš ir pārliecināts,ka izmaiņas likumā "Par elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem", ko pagājušajā gadā piedāvāja parlamentārās komisijas deputāti Valda Zatlera vadībā, acīmredzot tika pieņemtas atsevišķu komersantu savtīgās interesēs un nebija paredzētas, lai cīnītos ar neobjektīvas informācijas izplatīšanu. Un tas viss tika maskēts ar nepieciešamību palielināt valsts valodas izmantošanu. Tā bija banāla spekulācija ar nacionālajām jūtām.
"Likums ir sarežģīts, un cilvēki, kuri nebija iedziļinājušies tēmā, teica: "Jā, tā būtu pareizi". Un individuāli uzbrukumi man, ka es it kā iebilstu pret latviešu valodu, ir tieši tās pašas spekulācijas," sacīja Krauze.
"Ceturtdien Saeima balsos par manis ierosinātiem grozījumiem, lai novērstu radio reklāmas tirgus pārdali ar parlamenta ietekmes palīdzību, kā arī par krievvalodīgās auditorijas atgriešanos vietējā mediju telpā. Galu galā būtiska piedāvātā likumprojekta norma paredz, ka 90% no apraides jāsastāda vietējas izcelsmes raidījumiem. Tādējādi veselai rindai raidorganizāciju būs jāpārskata savu darbība," savus virzītos priekšlikumus raksturo Krauze.
"Delfi" jau ziņoja, ka secinot, ka likums "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" pieņemts, neievērojot labas likumdošanas principu un lemjot par sasteigtu risinājumu Latvijas valstiskumam un sabiedrībai būtiskā jautājumā, Valsts prezidents Raimonds Vējonis 7.novembrī nodeva likumu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.
Saeimas šī gada 29. oktobrī pieņemtais likums "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" paredzēja izmaiņas prasībās pārejai uz elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmu apraidi vienā valodā - valsts valodā vai svešvalodā.
Iepazīstoties ar daudzajiem lūgumiem neizsludināt Saeimas pieņemto likumu, likuma izstrādes materiāliem, kā arī likuma otrreizējai caurlūkošanai veltītajā sanāksmē izskanējušajiem viedokļiem, Valsts prezidents secinājis, ka Saeima nav veikusi pienācīgu lēmuma ietekmes izvērtējumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
