Saistībā ar iespējamo sadarbības ar Krieviju atsākšanu Latvijas-Krievijas komisiju pametuši vairāki tās locekļi, protestējot pret vadītāja braucienu uz Maskavu. Savukārt Latvijas Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) raidījumam sacījis, ka nav pārliecināts, vai šis ir brīdis, kad atjaunot Krievijas-Latvijas vēsturnieku komisijas darbu.
16. martā apritēja divi gadi, kopš Krimā notika referendums par pussalas pievienošanu Krievijai. Notikumi Ukrainā bija iemesls, kāpēc darbu pārtrauca Latvijas – Krievijas vēsturnieku komisija. Taču nesen komisijas vadītājs bez kolēģu ziņas apmeklējis Maskavu, ko Krievijas vēsturnieki uztvēruši par komisijas darba atjaunošanu, ziņo "Nekā Personīga".
2015. gada rudenī vairākos Krievijas medijos pēkšņi parādījās ziņas, ka Latvija esot gatava atjaunot vēsturnieku komisijas darbu. Vēsturniekiem Rīgā tas bijis liels pārsteigums, un komisijas vadītājs Antonijs Zunda sasaucis ārkārtas sanāksmi un informēja, ka bijis Maskavā. Tur viņš ticies ar Krievijas komisijas vadītāju Aleksandru Čubarjanu, lai pārrunātu iespēju saņemt iepriekš sakopētos dokumentus.
"Viņš man zvanīja kāda piecas sešas reizes no 2015. gada jūnija līdz oktobrim. Vairākkārt. Runa bija par to, ka es braukšu, ja viņi apsola, ka šīs dokumentu kopijas, ko esam pasūtījuši, viņi iedos. Viņš apsolīja, ka viņš to izdarīs. Pēc nolikuma man nav jāinformē komisijas locekļi, ka gribu tikties ar otras puses komisijas vadītāju un pārrunāt kaut kādus jautājumus," raidījumam skaidro Zunda.
Dokumetus Krievija atsūtījusi, bet viņa viesošanās Maskavā vēsturnieku starpā izraisījusi šķelšanos. Komisijas locekļi - Valters Ščerbinskis un Rudīte Vīksne - no komisijas aizgājuši. "Komisija ir kolektīva institūcija. Tas nozīmē, ka jebkādas darbības ir jāsaskaņo ar komisijas locekļiem. To varēja iztulkot un es pieļauju, ka tas tika iztulkots arī kā zināms signāls par mūsu nekonsekvenci," savu nostāju pauž Vīksne. Savukārt Ščerbinskis norāda, ka Zunda rīkojies nepareizi.
Nemierā ar vadītāja darba stilu esot arī palikušie vēsturnieki. Ainārs Lerhis uzskata, ka starptautiskās sankcijas ir atstājušas iespaidu uz Krieviju un tāpēc politiķi Maskavā ar dažādiem viltīgiem gājieniem cenšas atrast veidus kā sašķelt Eiropas vienotību, vēstī raidījums.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) skaidrojis, ka nekas jau īpaši saistībā ar Krimas pretlikumīgu aneksiju nav mainījies, tāpēc neesot pārliecināts, vai patlaban ir īstais brīdis pēkšņi atjaunot komisijas darbu. "Nezinu, kas būtu tik fundamentāli mainījies šobrīd kopējā ES – Krievijas un Latvijas Krievijas attiecībās. Bet vēlreiz – tā tomēr ir neatkarīga komisija un ir uz katra komisijas locekļa sirdsapziņas – darīt to vai nē," sacījis ministrs.
Paši vēsturnieki raidījumam stāstījuši, ka saņemtie dokumenti lielus pārsteigumus un sensācijas nesagādās. Lai arī Krievijas komisijas vadītājs Čubarjans publiskās intervijās lepojas, ka Krievijas arhīvi esot atvērti un kā pozitīvo piemēru piemin tieši mūsu vēsturnieku darbu tajos, tas neatbilst patiesībai, skaidro raidījums.
Arhīvi Maskavā joprojām darbojoties pēc saviem iekšējiem noteikumiem un var paši izvēlēties, kurus dokumentus vēsturniekiem izsniegt un kurus nē. Turklāt Krievijas puses komisijā strādā arī Federālā drošības dienesta arhīva direktors. No šīs iestādes Latvijas vēsturnieki prasīto unikālo dokumentu vietā esot ieguvuši vien pāris publiski pieejamus vecu avīžu izgriezumus un PSRS vadoņu uzrunu atreferējumus, atklāj "Nekā Personīga".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
