Tajā pašā laikā "ERGO" statistika par nelaimes gadījumu apdrošināšanu liecina, ka traumas gūst arī cilvēki, kas veic darbu birojā. Lai gan pārsvarā tie ir sadzīves negadījumi situācijās ārpus biroja – veicot mājas pienākumus un sportojot, mēdz gadīties arī traumas, kas gūtas, darba laikā, piemēram, paslīdot vai nokrītot pa trepēm, kā arī apdedzinoties ar karstu dzērienu.
Gūto darba traumu ziņā augstā riska grupā ietilpst darbinieki, kuri ikdienā pārvietojas ar darba auto, kā arī tādu amatu pārstāvji kā elektriķi un saimnieciskā darba vadītāji, liecina statistika.
"Apdrošināšanas polises nelaimes gadījumiem darbavietā galvenokārt izvēlas darba devēji, kuru darbiniekiem, pildot darba pienākumus, pastāv augstāks nelaimes gadījumu risks. Ir nozares, kur nelaimes gadījumu apdrošināšana ir obligāta prasība, piemēram, glābšanas dienestos strādājošajiem – ugunsdzēsējiem, policistiem, ārstiem, arī profesionālo skolu audzēkņiem, kas vēl tikai apgūst konkrētas profesijas – pavāri, galdnieki," stāsta "ERGO" Atlīdzību regulēšanas departamenta vadītājs Ivars Vismanis.
Atšķirībā no pasaulē ierastās prakses, kur nelaimes gadījumu apdrošināšana daudz vairāk tiek uztverta kā pašsaprotama, Latvijas uzņēmējdarbības vidē tā vēl nav kļuvusi par ieradumu, un ļoti bieži tai ir izteikta sezonāla tendence. Tajā pašā laikā nelaimes gadījumu apdrošināšana, līdzīgi kā veselības apdrošināšana, ir labs darbinieku motivēšanas veids.
"Kā esam novērojuši, Latvijā daudzos uzņēmumos tomēr raksturīgs sezonāls pieprasījums pēc darbinieku nelaimes gadījumu apdrošināšanas. Interese pieaug īpaši vasarā, kad uz periodu no viena līdz trim mēnešiem tiek piesaistīts papildu darbaspēks – palīgstrādnieki, vasaras darba meklētāji un praktikanti," norāda Vismanis.
Lielākā pēdējā gada laikā "ERGO" izmaksātā atlīdzība par nelaimes gadījumu ir 50 000 eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
