Tas, ka filma demonstrēta Latvijas neatkarības atjaunošanas svētkos, esot sakritība. Mirskis saka, ka filma ir "patiesos notikums balstīta māksla", taču neitrālam vērotājiem ir redzams, ka tas ir padomju armiju un pašu Mirski slavinošs materiāls.
Atgādinām, ka šogad 4. maijā Krāslavā pirmoreiz notika militārā parāde ar bruņoto spēku vienību, tehnikas un helikopteru piedalīšanos. Parādi pieņēma valsts prezidents Raimonds Vējonis. Turp bija devusies arī Daugavpils vadība un pilsētā svētku pasākumi bija ieplānoti pēcpusdienā.
Mirskis savu filmu "Gūtmaņa alternatīva" izrādīja Daugavpils kultūras pilī. Kā vēsta "Nekā personīga", seanss bijis Daugavpilī ir plaši izreklamēts. Katrā tramvaja pieturā ir plakāts, kurā redzamas filmas zvaigznes – Arnis Līcītis, Vita Balčunaite un Aleksandrs Mirskis.
Filma vēsta par varonīgu ebreju izcelsmes padomju lidotāju Volfu Gutmanu, kuram uzdots caur vāciešu kontrolētu teritoriju nogādāt slepenu vēstījumu padomju armijas daļai Latgalē. Uzdevumā viņam jādodas nevis ar lidmašīnu, bet gan motociklu. Ceļā viņam sanāk saķeršanās ar latviešu leģionāriem. Četrus viņam izdodas nogalināt tuvcīņā. Turpinājumā viņš kopā ar ceļā satiktiem sarkanarmiešiem iesaistās cīņā ar leģionāru pārspēku, ko komandē viņa bērnības draugs. Arī no šī slaktiņa viņš izkuļas sveikā. Kad uzdevums izpildīts, viņu sagaida nevis apbalvojumi, bet gan nopratināšana, jo nenovīdīgi cīņu biedri viņu nosūdzējuši par brīvdomību un cilvēcīgu attieksmi pret ienaidnieku. Tomēr viss beidzas labi – viņu izglābj radniecība ar augstu virsnieku, ko spēlē Arnis Līcītis. Drosmīgo lidotāju filmā tēlo pats Aleksandrs Mirskis.
Filma "Gūtmaņa alternatīva" uzņemta pēc tāda paša nosaukuma Mirska sarakstīta, nepublicēta romāna, kas esot balstīts patiesos notikumos. Galvenā varoņa prototips esot Krāslavā dzimušais Mirska vectēvs. Galvenā loma bijusi paredzēta citam aktierim, taču filmēšanas sākumā viņš neesot ticis, tāpēc politiķim pašam nācies uzņemties šo pienākumu.
Viņš pats neesot gribējis uzņemties galvenās lomas atveidošanu, tā bijusi tikai sakritība. Viņa mērķis – parādīt cilvēkiem patiesību, kas viņaprāt bijusi "pa vidu".
Seanss Daugavpilī rīkots ar mērķi uzzināt skatītāju viedokli. Kopumā būšot četras sērijas. Šobrīd notiekot sarunas ar Francijas, Ukrainas un Krievijas televīzijām par filmas demonstrēšanu.
Lai gan Mirskis stāsta, ka filma ir patiesa, objektīva un ir tikai nedaudz atkāpes no vēstures, vēstures pētniekiem ir cits viedoklis.
Kā raidījumam komentē Austrumlatvijas Vēstures pētnieku biedrība "Laterna" pētnieks Viktors Andruškevičs, filma par Otro pasaules karu. Tas ir autora viedoklis un skatījums uz šo periodu.
"Piemēram, pirmskara Latvijā normāli bija ebrejus saukt par žīdiem. Autors uzskata, ka tas nav normāli. Bija moments, ka viņi apsprieda Latvijas Lietuvas robežu. 1944. gadā kā tādas nevarēja būt," skaidro vēsturnieks.
Mirska vadītās partijas nosaukums ir "Aternatīve" un filmas nosaukums "Gūtmaņa alternatīva" arī esot tikai sakritība. Tomēr pēc filmas viņš skatītājiem dalīja suvenīrus ar partijas simboliku.
Pasākums Daugavpils Kultūras pilī notika krievu valodā. Arī filma nebija tulkota – uz krievu valodu pārtulkotas vien tās vietas, kur runā latviski. Taču klātesošie visu saprata un tulkojums nevienam nebija nepieciešams.
Šobrīd Kultūras pils afišā redzams, ka nekādi pasākumi 9. maijā nav paredzēti. To raidījumam apstiprinājušas arī iestādes amatpersonas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
