Pirmdienas, 10. oktobra, rītā termometra stabiņš Ķeguma bērnudārzā nepacēlās augstāk par plus 16 grādiem. Savukārt guļamistabā bija vien plus desmit, ziņo anonīma Ķeguma iedzīvotāja. Pilsētas domē skaidro, ka pašvaldība ir situācijas ķīlniece – parāda dēļ "Latvenergo" atsakās pieslēgt siltumu ne tikai bērnudārzam, bet arī skolai, ambulancei un citiem tā patērētājiem Ķegumā.
"Šodien bērnudārza guļamistabā ir plus 10 grādi. Vai tas ir normāli? Ķeguma novada dome ignorē iesniegumus par siltuma nodrošināšanu bērnudārzā," raksta portāla "Delfi" lasītāja.
Ķeguma domes izpilddirektore Nelda Sniedze stāsta, ka sarunas par siltuma pieslēgšanu ar vienīgajiem siltuma ražotājiem Ķegumā – "Latvenergo" – risinās kopš aizvadītās otrdienas.
"Latvenergo" norādījis, ka siltumu nesāks ražot līdz brīdim, kamēr pašvaldība nesegs 135 tūkstošus eiro lielo parādu par iepriekšējām apkures sezonām. "Uzņēmums mums pieprasa segt parādu. Meklējam risinājumus, lūdzām, lai vismaz bērnudārzu un skolu apsilda, taču pagaidām uzklausīti neesam. Mēs esam situācijas ķīlnieki," skaidro Sniedze.
Pašlaik situāciju bērnudārzā pašvaldība mēģina risināt ar papildu elektriskajiem sildītājiem. Tāpat siltuma piegādātājs, pašvaldības kapitālsabiedrība "Ķeguma stars", sastādījis parāda dzēšanas grafiku un no pašvaldības saņēmis 30 000 eiro parāda daļējai atmaksai. Pašvaldība cer, ka piedāvātais atmaksas grafiks, proti, 30 tūkstoši eiro šajā gadā, bet 100 – no nākamā gada budžeta, apmierinās "Latvenergo" un tas jau drīzumā siltumu pieslēgs.
Sniedze piebilst, ka parāds izveidojies, jo daļa iedzīvotāju nenorēķinās par saņemto siltumu, tāpat arī pašvaldībai no savas kabatas jāsedz "Latvenergo" zaudējumi, šķeldas katlumājā siltumu ražojot ar daudz lielāku jaudu (4 megavati) nekā Ķegumam nepieciešams (2 megavati). "Reāli mēs maksājam divpakāpju tarifu, jo maksājam arī par jaudas komponenti. Lielākas jaudas nekā nepieciešams dēļ, rodas izdevumi, kurus nākas segt pašvaldībai. Pašlaik arī "Ķeguma staram" papildu slogs ir kredītsaistību dzēšana par siltumtīklu rekonstrukciju," skaidro Sniedze.
"Nav noslēpums, ka Ķegumā ir viens no lielākajiem siltuma tarifiem valstī," norāda Sniedze, piebilstot, ka pašvaldība risinājumu situācijai meklē jau vairākus gadus. Dome "Latvenergo" piedāvājusi atpirkt katlumāju, taču uzņēmuma nosauktā summa ir "astronomiska", neatbilstot reālajai situācijai. "2009. gadā par Eiropas struktūrfondu līdzekļiem celtās katlumājas iekārtas ir krietni lietotas un daļa no tām noteikti būs jāmaina," teic Sniedze. Viņa arī spriež, ka dome no "Latvenergo" katlumāju jau patiesībā ir atpirkusi, laikposmā no 2009. gada kopumā tikai par jaudas komponenti vien uzņēmuma samaksājot 1,55 miljonus eiro.
Sniedze pauž, ka pašvaldības ieskatā, valstij būtu jāatdod katlu māja pašvaldībai, neprasot par to pretim samaksu, jo visus šos septiņus gadus, kopš "Latvenergo" Ķegumam ražo siltumu, uzņēmums ir guvis peļņu. "Sarunas par katlu mājas pārņemšanu sākām jau 2014. gada augustā. Galu galā "Latvenergo" funkcija nav ražot siltumu no šķeldas. Esam runājuši arī ar Ekonomikas ministriju ar atbildīgajām personām, kuras ir lietas kursā, taču pagaidām nekādu pretimnākšanu no valsts vai "Latvenergo" neesam saņēmuši," pauž Sniedze.
"Latvenergo" apstiprina, ka pirmdien, 10. oktobrī, no uzņēmuma "Ķeguma stars" saņemts parāda atmaksas grafiks. Uzņēmums siltumu pirmdienas pēcpusdienā pieslēdzis, portālam “Delfi” norāda "Latvenergo" pārstāve Ivita Bidere.
Uzņēmumā arī akcentē, ka katlumāja būvēta saskaņā ar pašvaldības iecerēm. Iepriekšējās katlumājas, no kurām viena piederēja "Latvenergo", neatbilda vides prasībām. "2006. gada vienošanās starp "Latvenergo" un Ķeguma novada domi paredzēja, ka katlumāju cels atbilstoši pašvaldības noteiktajām jaudas prasībām," teic Bidere. Tolaik veiktais SIA "NITS" pētījums, ko pasūtīja dome, pamatoja, ka siltuma slodzei jābūt 3,6 megavati, bet karstā ūdens slodzei – 0,4 megavati.
Bidere arī akcentē, ka "Latvenergo" sadarbojusies ar Ķeguma novada domi izmaksu apspriešanā un piedāvājusi iespējamus risinājumus. Savukārt no domes līdz šim priekšlikumi jautājuma risināšanā nav saņemti. "Pērn domei sniedzām vairākus piedāvājumus katlumājas atpirkšanai. Joprojām neesam saņēmuši atbildi. Rosinājām arī iespēju klientiem pāriet uz divdaļīgu tarifu, proti, izlīdzināt maksājumu gada griezumā," stāsta Bidere, piebilstot, ka "Latvenergo" ir gatavs jautājuma risināšanai visos iespējamos līmeņos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
