Kafejnīcā Japānā apmeklētājiem kompāniju sastāda miniatūrās cūciņas

Viena no šādām kafejnīcām atrodas Tokijā. “Tas bija brīnišķīgi. Ļoti relaksējoši un patīkami,” stāstījis Breds Lūmiss, programmēšanas inženieris no Vašingtonas, kas Tokijā viesojās kopā ar savu 21 gadus veco meitu Peidžu. Arī viņi bijuši kafejnīcas “Mipig” ciemiņi un izbaudījuši kā tīrīgie un pārsteidzoši klusie ruksīši rikšo pa telpu, meklējot omulīgu klēpi, kuram pieglausties.

Kopumā Japānā ir 10 šādas kafejnīcas. Pirmā tika atvērta 2019. gadā, bet gaidāms, ka šī gada beigās tiks atvērtas vēl divas kafejnīcas, kurās mīt mazie sivēni.

“Katra cūciņa ir unikāla. Katrai ir sava personība,” stāsta “Mipig” vadītājs Šiho Kitagava. Viņš skaidro, ka kafejnīcā uzreiz var redzēt, kura cūciņa ir mierīga un mīļa, bet kura – atraktīva un patstāvīga. Miniatūrās cūciņas pieaugušā vecumā sasniedz aptuveni korgija šķirnes suņa aprises. Turklāt kafejnīcās mitinās arī piemīlīgie cūciņu mazuļi.

Kā skaidrots kafejnīcas mājaslapā, šāda ideja radusies, lai apmeklētājus izglītotu par to, cik miniatūrās cūciņas var būt brīnišķīgi mājdzīvnieki. Tāpat minēts, ka mazo cūciņu izcelsme ir Apvienotajā Karalistē. Tās ir gudri un tīrīgi dzīvnieki, turklāt spēj atcerēties ne tikai to, kur atrodas tualete, bet arī iemācīties dažādas komandas.

Lai arī kafejnīca piedāvā baudīt gardus dzērienus, viesi ierasti ir pārāk aizņemti, pavadot kvalitatīvu laiku rukšu kompānijā. Par pirmajām 30 minūtēm jāmaksā 2200 Japānas jenu jeb aptuveni 14 eiro. Un lai cūciņas apciemotu, jāveic iepriekšēja rezervācija.

Tā kā Japānā dzīvnieku kafejnīcas kļūst tikai vairāk, aktualizējies arī jautājums par to, cik tās ir ētiskas. Daži cilvēki akcentē jautājumu par to, vai dzīvnieciņi šo pieredzi izbauda tikpat lielā mērā kā cilvēki. “Tas noteikti rada stresu, ja tevi aiztiek un samīļo tik daudz svešinieku,” sacījis Sačiko Azuma, vadītājs Tokijā bāzētai dzīvnieku aizstāvības biedrībai “PEACE”. “Dzīvnieki ir kļuvuši par darbarīkiem, lai nopelnītu naudu,” viņš saka.

Tāpat Azuma norāda, ka kafejnīcas parasti ir neliela izmēra un nenodrošina dzīvniekiem nepieciešamo vidi. Turklāt savvaļas dzīvnieku ieslodzīšana ir neatbalstāma. Biedrība atzinīgi vērtē tās, kafejnīcas, kurās esošajiem dzīvnieciņiem tiek meklētas jaunas mājas.

Kā skaidro Ņujorkas Kornela Universitātes Veterinārmedicīnas koledžas klīnisko zinātņu profesors Brūss Kornreihs, mijiedarbība ar dzīvniekiem var pazemināt asinsspiedienu, tā uzlabo cilvēka labsajūtu un palīdz tikt galā ar stresu. “Kā viņi to panāk, es neesmu pārliecināts,” atzinis profesors. “Taču ir arvien vairāk pierādījumu tam, ka mājdzīvnieku turēšana var sniegt ieguvumus gan garīgajai, gan fiziskajai veselībai.”