Skudra norādīja, ka patlaban koalīcijā nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK ieņēmusi neiejaukšanās pozīciju, ļaujot jautājumu atrisināt partijai "Vienotība" un ZZS.
Savukārt "Vienotība" šajā procesā Skudras ieskatā mēģina nodokļu politikas reformas rāmja pieņemšanu maksimāli pietuvināt pašvaldību vēlēšanām. "Viena no hipotēzēm ir, ka "Vienotība" lēmumu mēģina pietuvināt 3.jūnijam. Jo ilgāk ZZS nepieņems "Vienotības" noformulētās nostājas, jo negatīvākā gaismā ZZS ar premjeru Māri Kučinski un finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu priekšgalā sevi nostāda priekšvēlēšanu kampaņā," teica eksperts.
Viņš norādīja, ka šis ir pozitīvākais scenārijs, ko varētu sagaidīt, domājot par norisēm koalīcijā reformas kontekstā. "Vienotība" darbosies, aizbildinoties ar problēmām, norādīja Skudra. Viņš piebilda, ka ZZS nostāja par to, ka konkrēti ar reformu saistīti jautājumi jārisina konkrētos likumdošanas aktos, neizklausoties pietiekami pārliecinoši. "Tad rodas jautājums - kādēļ nepieciešamas pamatnostādnes, ja reiz jautājumi tiks risināti likumdošanas aktos.
Skudra uzsvēra, ka patlaban reformas kontekstā pastāv strīds par to, kas reformas rezultātā cietīs zaudējumus un kādi būs šie zaudējumi. Viņaprāt, par labu "Vienotības" nostājai spēlē arī Ārzemju investoru padomes priekšlikums reformu atlikt līdz 2019.gadam.
Taču Skudras ieskatā pastāv arī otrs hipotētisks attīstības variants, kas varētu rezultēties arī ar valdības krišanu. Skudra neizslēdza aizkulišu spēlēs, iespējams, "Vienotības" frakcijā ir deputāti, kas "piestaigā pie ZZS frakcijas", tādējādi radot iespējamību, ka vēlāk Saeimā reforma varētu tikt pieņemta ar ZZS, daļas "Vienotības" un arī opozīcijas, tostarp "Saskaņas" balsīm. "Nav izslēgts, ka "Vienotības" vadība testē šādu iespēju, tādēļ atliek jautājuma pieņemšanu, sacīja Skudra.
Skudra pauda, ka, ja īstenosies otrais scenārijs, tas būtu nopietns signāls potenciālajām pārmaiņām valdībā - tās krišanu vai sastāva maiņu.
Kā ziņots, Ministru kabinets šodien pēc vairāk nekā četru stundu garām diskusijām vienojās uz nedēļu atlikt lēmuma pieņemšanu par Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajām valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm 2018.-2020.gadam.
FM izstrādātās nodokļu politikas pamatnostādnes paredz ieviest divas iedzīvotāju ienākuma nodokļa ( IIN) pamatlikmes - 20% ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā un 23% ienākumiem virs 45 000 eiro gadā. Iecerēts būtiski paaugstināt ar IIN neapliekamo diferencēto minimumu uz 250 eiro mēnesī. Reforma paredz arī paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām no 175 uz 250 eiro mēnesī. Reforma paredz arī daudzas citas izmaiņas.
Tās ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus iecerēts kompensēt ar akcīzes nodokļa celšanu degvielai, cigaretēm un alkoholam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
