Foto: Saeimas administrācija

Vairākām aktivitātēm 2019. gadā papildus ir nepieciešams būtisks finansējuma apjoms 222 miljonu eiro apmērā. Šis finansējums būs jāmeklē jaunajai valdībai, pauda Jaunās konservatīvās partijas (JKP) premjera amata kandidāts Jānis Bordāns.

Valdības veidošanas sarunās iesaistītās partijas ar Finanšu ministrijas (FM) ekspertiem otrdien apsprieda potenciālās valdības darba plānu.

Ministrijas pārstāvji politiķus informēja par esošās valdības sagatavoto 2019. gada budžetu, atklāja Bordāns. "Situācija ir diezgan saspringta," iezīmēja premjera amata kandidāts. Viņš skaidroja, ka esošā valdība "ir atstājusi aptuveni 220 miljonu eiro budžeta deficītu". "Tie ir pasākumi, kas ir jau ieplānoti, bet jāmeklē vēl arī finansējums mums jaunajai valdībai nākamajā gadā," situāciju raksturoja JKP līderis.

FM iepazīstinājusi partijas jautājumiem, kam turpmākajos gados papildus ir nepieciešams būtisks finansējuma apjoms.

Kopumā būtisks finansējuma apjoms nākamajos trīs gados ir nepieciešams astoņām aktivitātēm: tiesnešu algu palielinājumam, Iekšlietu ministrijas sistēmas un Ieslodzījumu vietu pārvaldes amatpersonu pabalstiem, Uzturlīdzekļu garantiju fondam, darba samaksas palielinājumam ārstniecības personām, trūkstošo finansējumu zaudējumu segšanai sabiedriska transporta pakalpojuma sniedzējiem un izdevumiem par publiskās dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, sašķidrinātā dabasgāzes (LNG) termināļa atjaunošanai 2018. gada līmenī, diasporas atbalsta pasākumiem, kā arī "Moneyval" pasākumiem.

Šiem pasākumiem kopā papildus ir nepieciešami 222 miljoni eiro 2019. gadā, 285 miljoni eiro 2020. gadā un 410 miljoni eiro 2021. gadā. No visām astoņām aktivitātēm visvairāk līdzekļu nepieciešams ārstniecības personu darba samaksas palielinājumiem – nākamgad teju 108,6 miljonus eiro, 2020. gadā – 207 miljonus eiro un 2021. gadā teju 330,7 miljonus eiro.

JKP iniciētajās sarunās piedalījās arī "Jaunā Vienotība", "KPV LV", "Attīstībai/Par!" un Nacionālā apvienība. Tikšanās otrdien beidzās ātrāk nekā cerēts, jo partijas līdz trešdienas rītam paņēma pauzi.

Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka "Attīstībai/Par!" līderis Daniels Pavļuts pēc partiju kopīgās tikšanās pauda, ka Bordāna veidotā Ministru kabineta darba plāna pamatā ir solījumi, kuri fiskāli ir ļoti ietilpīgi, līdz ar to nav izpildāmi.

Arī Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (NA) priekšsēdētājs Raivis Dzintars bija kritisks. "Ja parasti pēc valdības veidošanas reizēm saka, ka sarunas ir bijušas ļoti konstruktīvas, tad šajā reizē to pateikt būtu grūtāk. Bija daudz asumu, manuprāt, daudz haosa iezīmējas visā sarunu organizēšanas procesā."

"Tur [deklarācijā] ir ierakstīti Jaunās konservatīvās partijas ļoti dārgie priekšvēlēšanu solījumi," uzsvēra Dzintars. "Līdz ar to ir ārkārtīgi grūti paļauties uz šo kā uz dokumentu, kam varētu uzticēties, lai virzītos uz priekšu. Temps nav adekvāts, un ir ļoti daudz haosa šajā procesā," atzina NA līderis.

Piektdien JKP publicēja Bordāna veidotā Ministru kabineta darba plānu, kas paredz, ka tuvāko divu gadu laikā neapliekamais minimums sasniegs 500 eiro mēnesī un minimālā pensija būs 200 eiro mēnesī. Tāpat plānā ir iekļauti potenciālo sadarbības partneru priekšlikumi.

Deklarācijas projekts tika iesniegts potenciālajiem sadarbības partneriem: "KPV LV", NA, "Jaunajai Vienotībai" un "Attīstībai/Par!".

Kā informēja premjera amata kandidāts Bordāns, par pamatu deklarācijai ņemts iepriekš publicētais JKP piedāvājums jaunās valdības darbu plānam. Par to portāls "Delfi" iepriekš rakstīja šeit. Savukārt par Bordāna veidotā Ministru kabineta darba plānu var lasīt šeit.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!