Foto: DELFI
Gadījumā, ja Valsts prezidenta nominētajam premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam ("KPV LV") būs jāgaida lēmums par pielaides valsts noslēpumam piešķiršanu pusgadu, šajā laikā var turpināt strādāt esošā – tehniskā valdība, uzskata pats Gobzems. Taču potenciālie sadarbības partneri ir kritiski par šādu risinājumu.

Ja valdības veidošanas sarunas Gobzema vadībā rezultēsies ar vienošanos, taču vēl nebūs izvērtēts, vai Gobzemam ir iespējams izsniegt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, tad darbu varētu turpināt esošā valdība, pieļāva premjera amata kandidāts.

Kā atklāja Gobzems, ja vēl ilgi būs jāgaida lēmums par pielaides valsts noslēpumam piešķiršanu, viņš aicinās "sabiedrību mosties". Arī gadījumā, ja tas būs iemesls viņa potenciālās valdības neapstiprināšanai, viņš lūgs savas partijas atbalstu, lai pievērstu šim jautājumam sabiedrības un nevalstisko organizāciju uzmanību, kā arī ir gatavs ar savu partiju "KPV LV" boikotēt turpmākās valdības veidošanas sarunas.

Viņš arī atgādināja, ka viens no risinājumiem, lai nenonāktu līdz šādai situācijai, ir steidzamības kārtā lemt par izmaiņām likumā, lai pārbaudi par pielaidi valsts noslēpumam veiktu trīs nedēļu laikā.

"KPV LV" frakcija arī vēlas uzklausīt Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītāju Jāni Maizīti. "KPV LV" ieskatā viņš jaucas politiskajos procesos.

Kritisks par šādu scenāriju ir "Attīstībai/Par!" līderis Juris Pūce. Viņš uzsvēra, ka ir grūti iedomāties šādu situāciju, jo realitātē tas nozīmē, ka līdz maijam var nebūt jauna valdība. Politiķis vērsa uzmanību, ka pie šāda scenārija nākamā gada budžetu Saeima varētu apstiprināt vien jūlijā vai pat augustā.

Pūce uzsvēra, ka šāds scenārijs "būtu, maigi sakot, dīvains", kā arī atgādināja, ka ir virkne problēmu, kuru risināšanai ir nepieciešama jaunā valdība. Piemēram, mediķu atalgojums un ceļu finansējums. "Jāsaprot atbildība valsts priekšā. Atbildība valsts priekšā, tomēr ir nerīkoties tā, ka individuālu problēmu gadījumā tās tiek uzkrautas visai Latvijas sabiedrībai," uzsvēra "Attīstībai/Par!" līderis.

"Jaunās Vienotības" valdes priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš pauda, ka pie šāda scenārija varētu ciest Latvijas ekonomika. Proti, neskaidrība politikā un valdības aprisēs varētu izraisīt ķēdes reakciju, radot uzņēmējiem neskaidrību. Tas varētu novest pie ekonomikas palēninājuma, kas nestu virkni negatīvu seku.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienības līderis Edgars Tavars nebija tik kritisks. Viņš vērsa uzmanību, ka pasaulē ir daudz piemēru, kad tehniskās valdības turpina darbu diezgan ilgi. Vienlaikus politiķis skaidroja, ka tas nebūtu pats labākais variants. Arī viņš vērsa uzmanību, ka ir virkne veicamu darbu gan veselības, gan izglītības jomā.

Ziņots, ka sestdien norisinājās piektās sarunas par valdības veidošanu pēc Gobzema piedāvātā darba plāna. "KPV LV" kopā ar "Jaunās Vienotības", Zaļo un zemnieku savienības, Jaunās konservatīvās partijas, "Attīstībai/Par!" un Nacionālās apvienības pārstāvjiem turpināja pārrunāt topošās valdības veicamās reformas un to ieviešanas laika grafiku.

Jau iepriekš Gobzems paredzēja, ka pie tik sadrumstalota parlamenta būs iespējams vienoties vien par dažām veicamajām reformām.

Vēstīts, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēc tikšanās ar visiem 13. Saeimā ievēlētājiem politiskajiem spēkiem 26. novembrī nolēmis uzticēt valdības veidošanu partijas "KPV LV" līderim Gobzemam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!