Ceturtdien pēc vairāk nekā divu stundu ilgas frakcijas sēdes tās vadītājs Zakatistovs paziņoja, ka frakcija pieņēmusi "vienotu lēmumu" – "KPV LV" turpinās sarunas par valdības veidošanu. Politiskais spēks ir izvirzījis piecas prasības, par kurām partija ir informējusi potenciālās valdības kodolu: Nacionālo apvienību, "Jauno Vienotību", "Attīstībai/Par!" un Jauno konservatīvo partiju.
"KPV LV" prasības un to detaļas neatklāja, bet tas ir "ļoti labs prasību kopums", sacīja Zakatistovs.
Kā liecina Latvijas Televīzijas (LTV) rīcībā esošā informācija, "KPV LV" iestājas par to, lai potenciālajā valdībā nebūtu jaunu ministru amatu. Tas nozīmē, ka valdībā nevarētu veidot īpašu uzdevumu ministra demogrāfijas lietās amatu, ko iepriekš piedāvāja "Jaunā Vienotība" un ko bija plānots uzticēt Nacionālās apvienības politiķim Imantam Parādniekam, kurš 13. Saeimā nav pārvēlēts.
Tāpat "KPV LV" vēlas sev iegūt Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra amatu, kā arī Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja amatu, kurā šobrīd atrodas Zaļo un zemnieku savienības politiķis Jānis Dūklavs.
"KPV LV" uzstāj, ka politiskā spēka dalība potenciālajā valdībā ir iespējama tikai tad, ja to vadītu "Jaunās Vienotības" līderis Krišjānis Kariņš. "KPV LV" arī uzstāj uz aktīvu līdzdalību administratīvi teritoriālajā reformā.
Plānots, ka šie četri politiskie spēki – Nacionālā apvienība, "Jaunā Vienotība", "Attīstībai/Par!" un Jaunā konservatīvā partija – pulksten 14 pulcēsies uz kopēju sanāksmi, lai apspriestu "KPV LV" prasības.
Zakatistovs atzina, ka Alda Gobzema ("KPV LV") kandidatūra uz iekšlietu ministra amatu bija "klupšanas akmens" jaunās valdības veidošanā.
Zakatistovs neatklāja, vai Gobzems turpina būt "KPV LV" iekšlietu ministra amata kandidāts. Taču vēlāk pats Gobzems žurnālistiem atzina, ka personīgi ir atteicies no šī amata.
"Informēju, ka esmu atteicies būt iekšlietu ministrs "Jaunās Vienotības" valdībā. Ņemot vērā, ka jebkurā gadījumā balsošu pret šīs valdības apstiprināšanu, kā to norādīju 2018. gada 30. decembrī, ir neloģiski uzturēt arī savu kandidatūru ministra postenim," savā "Facebook" profilā skaidroja Gobzems. Līdz ar to Gobzems neplāno būt ne iekšlietu, ne kāds cits ministrs potenciālajā Kariņa valdībā.
Ja "KPV LV" prasības tiks akceptētas, tā ir gatava iet "Jaunās Vienotības" līdera Krišjāņa Kariņa veidotajā valdībā, iepriekš norādīja Zakatistovs.
Portāls "Delfi" jau iepriekš ziņoja, ka "KPV LV" līderis Aldis Gobzems solīja balsot "pret" "Jaunās Vienotības" vadītu valdību.
Ceturtdienas "KPV LV" Saeimas frakcijas sēdē viņš bija plānojis aicināt arī pārējos frakcijas deputātus balsot "pret" "Jaunās Vienotības" vadītu valdību.
Jāatgādina, ka jau trīspadsmito nedēļu nav skaidrības par topošās valdības aprisēm. Neilgi pēc 13. Saeimas deputātu mandātu apstiprināšanas Valsts prezidents kā premjera amata kandidātu nominēja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderi Jāni Bordānu, taču viņa centieni izveidot valdību nebija sekmīgi. Arī "KPV LV" līdera Gobzema, kuru prezidents nominēja 26. novembrī, centieni nevainagojās panākumiem.
Līdz šim valdības veidošanu bija uzņēmies "Jaunās Vienotības" līderis Krišjānis Kariņš. Viņu gan Valsts prezidents Raimonds Vējonis nebija nominējis kā premjera amata kandidātu. Pats Vējonis gan iepriekš apliecināja, ja Saeimā ievēlētās partijas vienosies par atbalstu Kariņam, viņš "Jaunās Vienotības" līderi nominēs Ministru prezidenta amatam. Taču, ja tas neizdosies, premjera amata kandidātu prezidents meklēs ārpus Saeimas.
Sākotnēji potenciālie sadarbības partneri cerīgi lūkojās uz Kariņa centieniem izveidot valdību, taču partijas "KPV LV" lēmums iekšlietu ministra amatam nominēt Gobzemu samazināja izredzes "Jaunās Vienotības" līderim valdību izveidot.
"Delfi" jau vēstīja, ka Kariņš nāca klajā ar atbildības jomu sadalījumu, kas paredz, ka papildu esošajiem ministru amatiem būs jauns – īpašu uzdevumu ministrs demogrāfijas jautājumos, ko varētu pārraudzīt Nacionālā apvienība.
"Jaunā Vienotība" plānoja šo posteni uzticēt Saeimā neievēlētajam Imantam Parādniekam (NA). Nacionālās apvienības valdes priekšsēdis Raivis Dzintars neuzskata, ka konkrētais postenis izveidots mākslīgi, tā viņš pauda sarunā ''Delfi TV ar Jāni Domburu", kad pie viena galda sēdās visi Kariņa valdības sarunu vedēji. Jau šobrīd daudzās ministrijās ir štata cilvēki, kas strādā ar demogrāfijas jautājumiem, esot tikai pareizi izveidot atsevišķu iestādi, uzskata Dzintars.
Prasība par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētaja Dūklava nomaiņu nav jauna, potenciālie partneri par to "Delfi TV ar Jāni Domburu" studijā sprieda jau 19. decembrī. Vairāk lasi šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
