Bordāns kā tieslietu ministrs būtu gatavs atcelt deputātu imunitāti  (147)

Bordāns pēc tikšanās ar "Jaunās Vienotības" pārstāvjiem pauda, ka ir apņēmības pilns rakstīt ne tikai valdības deklarācijas sadaļu attiecībā uz tieslietām, bet arī kā JKP vadītājs piedalīties visas deklarācijas rakstīšanā.

Kā atklāja tieslietu ministra amata kandidāts, valdības deklarācijas sadaļā attiecībā uz tieslietām viņš kā pamatu liks to, kas svarīgs ir sabiedrībai. Proti, cilvēkiem ir svarīgi, lai viņu tiesas process būtu taisnīgs, godīgs, savlaicīgs un bez ietekmes no ārpuses.

Jārisina arī citas problēmas. "Piemēram, krimināltiesību nozarē ir, manuprāt, ir spilgti parādījusies viena problēma: nav centrālās personas, kura ir atbildīga par krimināllietas virzību," atzīmēja Bordāns, piebilstot, ka viņa kā tieslietu ministra pienākums būs izvirzīt šī jautājuma atrisināšanu kā prioritāti.

Tāpat deklarācijā atradīsies vieta "dažādām detaļām", kuras "ir bijušas visu neatkarības laiku cilvēku prātos". Bordāns ir gatavs atcelt dažādu amatpersonu imunitāti, tostarp deputātu. Viņš uzsvēra, ka "visas personas Latvijā ir vienlīdzīgas". JKP līderis atzina, ka daudzi ar tiesiskumu saistīti jautājumi Latvijā ir "stāvējuši gaisā" un atstāti kā mazsvarīgi, lai gan tieši tie ir šo tiesiskuma gaisotni bojājuši.

Šobrīd Satversmes 29. pants noteic, ka Saeimas locekli nevar apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanas, ne citādi aprobežot viņa personas brīvību, ja tam nepiekrīt Saeima.

Savukārt Satversmes 30. pants paredz deputātu imunitāti krimināltiesību jomā, un bez Saeimas piekrišanas uzsākt kriminālvajāšanu pret Saeimas locekli nevar.

Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis pirmdien pēc tikšanās ar partiju apvienības "Jaunā Vienotība" premjera amata kandidātu Krišjāni Kariņu nolēmis uzticēt valdības veidošanu tieši "Jaunās Vienotības" izvirzītajam Ministru prezidenta amata kandidātam.

Plānots, ka Kariņa valdību bez "Jaunās Vienotības" veidos arī Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (NA), JKP, "KPV LV" un partiju apvienība "Attīstībai/Par!".

"Jaunā Vienotība" bez Ministru prezidenta amata vēlas arī uzņemties atbildību par Finanšu ministriju un Ārlietu ministriju. Plānots, ka finanšu ministrs būs Jānis Reirs (JV), savukārt ārlietu – Edgars Rinkēvičs (JV).

Partijai "KPV LV" piedāvāts uzņemties rūpes par Iekšlietu ministriju, Ekonomikas ministriju un Labklājības ministriju, savukārt Jaunajai konservatīvai partijai – par Tieslietu ministriju, Satiksmes ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju. Iekšlietu ministram nominēts Sandis Ģirģens ("KPV LV"), ekonomikas – Didzis Šmits ("KPV LV"), labklājības – Ieva Krapāne ("KPV LV"), tieslietu – Jānis Bordāns (JKP), satiksmes – Tālis Linkaits (JKP), izglītības un zinātnes – Ilga Šuplinska (JKP).

Plānots, ka partiju apvienība "Attīstībai/Par!" atbildēs par Aizsardzības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Veselības ministriju. Aizsardzības ministra krēslam partiju apvienība virza Arti Pabriku (A/P), par reģioniem atbildēs Juris Pūce (A/P), bet veselības ministra amatam virzīta Ilze Viņķele (A/P).

Savukārt NA piedāvāts kultūras ministra un zemkopības ministra amats. Kultūras ministres amatā NA piedāvā esošo ministri Daci Melbārdi (NA), bet zemkopības ministra amatā – Kasparu Gerhardu (NA).

Valdības deklarāciju plānots sagatavot divu nedēļu laikā, lai janvāra ceturtajā nedēļā Saeimā varētu notiks balsojums par uzticības izteikšanu Kariņa vadītajai valdībai.

Jāatgādina, ka jau četrpadsmito nedēļu norisinās valdības veidošanas sarunas. Neilgi pēc 13. Saeimas deputātu mandātu apstiprināšanas Valsts prezidents kā premjera amata kandidātu nominēja JKP līderi Jāni Bordānu, taču viņa centieni izveidot valdību nebija sekmīgi. Arī "KPV LV" līdera Alda Gobzema, kuru prezidents nominēja 26. novembrī, centieni nevainagojās panākumiem. Kā trešo premjera amata kandidātu Vējonis nominēja Kariņu.