Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) amatā ir trīs nedēļas, bet jau nācies sagādāt vilšanos nozarei, atzīstot, ka nebūs iespējas no nākamā mācību gada paaugstināt skolotāju algas. Savukārt pašu ministri pārsteidzis izglītības nozarē ieviestais "burkanizācijas" princips, atzinusi pati Šuplinska intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze".
Viņa intervijā atzinusi, ka viņas priekštecis naudu skolotāju algu celšanai no nākamā mācību gada nav atstājis. "[..], ja mēs gribētu tomēr veikt kardinālas izmaiņas valsts budžetā, šogad varētu vispār netikt pie apstiprināta valsts budžeta un nesagaidītu tās pārmaiņas, ko daļa profesiju pārstāvju gaida," paudusi ministre.
Vaicāta par pirmajām nedēļām amatā, izglītības un zinātnes ministre atzinusi, ka "ir lietas, kas mani mulsina vai pat šokē. Kaut vai tas, ka nozarē ieviests, kā man skaidroja, "burkanizācijas" princips. Piemēram, pērn 8. augustā izdots Māra Kučinska rīkojums, kura izpilde ir šā gada janvārī: pašvaldībām tiek pusmiljons eiro par to, ka tās virzās uz skolu tīkla optimizāciju."
Tāpat Šuplinska ir norādījusi, ka šobrīd ir grūti saprast, kāda vispār bijusi darba un finanšu plānošana izglītības nozarē.
"Vēl mani pārsteidz, ka nav īsti skaidrs, cik tad naudas patiesībā vajag, lai ievērotu pedagogu algu celšanas grafiku. Vispirms Finanšu ministrijas pārstāvji norādīja, ka tie ir 40 miljoni eiro: visai prāva summa, par ko faktiski uzreiz varēja aizmirst. Pēc tam izrādījās, ka ne: 11 miljoni tomēr bijuši pagājušā gada budžetā un jau iztērēti," situāciju laikrakstam raksturojusi ministre.
Viņa atzinusi, ka nākotnē noteikti ir nepieciešams ieviest caurskatāmu skolotāju algošanas modeli, taču tas nebūs ministres pirmais darbs. Vispirms jāizstrādā kvalitatīvie kritēriji skolu slēgšanai.
Vēstīts, ka iepriekš Šuplinska solījusi, ka pedagogu atalgojuma palielinājums būs Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pirmā prioritāte 2020. gada budžetā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
