Briest izmaiņas Saeimas darbā  (42)

Sarunā ar portālu "Delfi" Strīķe atzīst, ka iesniegto priekšlikumu ir ļoti daudz un tie būs rūpīgi jāizskata. "Bet tie netiks ne likti "atvilktnē", ne atlikti. Pants pa pantam tiks izskatīts, nobalsots un virzīts," apņēmības pilna ir Juridiskās komisijas vadītāja un Jaunās konservatīvās partijas (JKP) frakcijas priekšsēdētāja Strīķe.

Pērnā gada izskaņā Saeimas Juridiskā komisija lēma 12. Saeimas laikā iesākto darbu pie grozījumu izstrādes Saeimas kārtības rullī (turpmāk – Kārtības rullis) turpināt.

Jau 12. Saeimā īpaša darba grupa Solvitas Āboltiņas (tolaik – "Vienotība") vadībā veica revīziju Kārtības rullī. Lai gan dokuments tika kārtīgi izpētīts un likumprojekts ar nepieciešamajiem grozījumiem sagatavots, darbs pie tā netika pabeigts. Viens no iemesliem bija darba grupas vadītājas Āboltiņas lēmums nolikt deputāta mandātu. Tāpat tālāku grozījumu virzību bremzēja izskatīšanai otrajā lasījumā iesniegtie priekšlikumi, kas bija ļoti dažādi.

Pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi piedāvā virkni izmaiņu Kārtības rullī. Piemēram, tie paredz, ka deputāts tikai apcietinājuma gadījumā zaudē tiesības piedalīties Saeimas un tās komisiju sēdēs. Vēl viena būtiska izmaiņa Kārtības rullī ir saistīta ar Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas darbu. Grozījumi paredz, ka komisija varēs lemt par Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumu lietas ierosināšanu arī bez rakstveida iesnieguma. Šobrīd to var darīt, tikai pamatojoties uz deputāta, deputātu grupas vai frakcijas rakstveida iesniegumu. Līdz ar to komisijā varētu vērsties arī personas, kuras nav deputāti.

Līdz pirmdienai deputāti varēja iesniegt savus priekšlikumus grozījumiem Kārtības rullī pirms otrā lasījuma. Ja grozījumi gūs Saeimas atbalstu gan otrajā, gan trešajā – galīgajā – lasījumā, tās būs vērienīgākās izmaiņas Kārtības rullī kopš tā pieņemšanas 1994. gadā. Tam par pamatu tika ņemts vēl 1923. gadā pieņemtais rullis.

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) frakcija iesniegusi priekšlikumu grozījumiem, kas paredz likvidēt parlamenta Pieprasījumu komisiju, nododot tās funkcijas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai.

Frakcija grozījumu nepieciešamību pamato ar to, ka Pieprasījumu komisijas funkciju nodošana Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai mazinātu ne tikai Saeimas pastāvīgo komisiju skaitu, bet arī ietaupītu administratīvos, personāla un finanšu resursus.

Kā portālam "Delfi" norāda frakcijas priekšsēdētāja Strīķe, JKP deputāti, kuri strādā šajās komisijās, atzinuši, ka darba kārtība dažkārt tiek veidota mākslīgi. "Šī slodze ir pilnīgi nesalīdzināma ar citu komisiju slodzi," skaidro deputāte. Viņa noraida pārmetumus, ka šāds priekšlikums saistīts ar "KPV LV" frakcijas iekšējās opozicionāres Lindas Liepiņas atrašanos Pieprasījumu komisijas vadītājas amatā. Proti, Liepiņa bija viena no "KPV LV" deputātiem, kas balsoja "pret" Krišjāņa Kariņa (JV) valdību.

Ir nepieciešams salāgot slodzi ar citām komisijām, kā arī samazināt izdevumus. "Tas ir loģiski, ka komisijas būtu jāapvieno," uzsver parlamentāriete.

JKP frakcija arī rosina izslēgt no Kārtības ruļļa paredzētās tiesības saņemt transporta izdevumu kompensāciju un dzīvojamās telpas īres kompensāciju. Kā skaidro JKP frakcijas vadītāja, šīs kompensācijas veicina fiktīvu deputātu migrāciju pa Latvijas reģioniem. "Turklāt arī faktiski nav loģiska izskaidrojuma, kāpēc šādām kompensācijām būtu jābūt," uzsver deputāte. "Šāda kompensēšana nav ne pamatota, ne taisnīga."

Savukārt pie frakcijām nepiederošais deputāts Aldis Gobzems rosina pilnībā atcelt transporta un dzīvošanas kompensācijas tikai Rīgā un 50 kilometrus ap Rīgu dzīvojošajiem deputātiem. Viņš uzsver, ka "došanās uz darbu Rīgā vai Rīgas tuvumā dzīvojošajiem Saeimas deputātiem nav saistīta ar lielākiem izdevumiem kā jebkuram Rīgā vai Rīgas tuvumā dzīvojošam valsts pārvaldes vai privātā sektora darbiniekam".

Tikmēr "Attīstībai/Par!" deputāte Inese Voika rosina Saeimas komisiju darbu padarīt caurskatāmāku, nodrošinot, ka komisiju materiāli ir sabiedrībai vieglāk pieejami. Parlamentāriete iesaka Kārtības rullī noteikt, ka katrai komisijai ir sava mājaslapa, kur ir pieejama informācija par tās darbu. Tostarp viņa aicina mājaslapā publicēt komisijas sēžu protokolus un audioierakstus.

Arī pie frakcijām nepiederošā Jūlija Stepaņenko rosina noteikt, ka atklāto komisijas sēžu audioieraksti jāpublicē Saeimas mājaslapā. Tāpat deputāte aicina noteikt, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdēm, kurās tiek skatīts valsts budžets, tiek nodrošināta video tiešraide.

Vairākus priekšlikumus iesniedzis opozīcijas deputāts Armands Krauze (ZZS). Viņš rosina noteikt, ka tad, ja deputāts ir atstādināts no piedalīšanās Saeimas darbā vai viņam tiek piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts piespiedu līdzeklis, uz atstādināšanas laiku, kā arī uz apcietinājumā pavadīto laiku viņš zaudē tiesības uz mēnešalgu un kompensācijām.

Šobrīd "gadījumos, kad deputāts tiek izdots kriminālvajāšanai un tam ir aizliegts piedalīties Saeimas un komisiju sēdēs, tiek izmaksāta mēnešalga 50% apmērā, faktiski neveicot darba pienākumus", iesniegto priekšlikumu pamato Krauze. Viņa ieskatā izdošanas kriminālvajāšanai sekas attiecībā uz mēnešalgas izmaksu būtu pielīdzināmas jau spēkā esošajai kārtībai par gadījumiem, kad deputāts tiek apcietināts.

Savukārt "Attīstībai/Par!" Saeimas frakcija rosina Kārtības rullī noteikt, ka situācijā, "ja Saeima piekrīt kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas locekli, prokuratūra ar motivētu lēmumu var pieprasīt Saeimai liegt attiecīgajam Saeimas loceklim piedalīties Saeimas un tās komisiju, ka arī citu to institūciju sēdēs, kurās Saeima viņu ir ievēlējusi vai apstiprinājusi". Šobrīd Kārtības rullis paredz, ka līdz ar Saeimas piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai deputāts zaudē tiesības piedalīties Saeimas darbā. Vienlaikus "Attīstībai/Par!" rosina noteikt, ka šādas izmaiņas Kārtības rullī stājas spēkā līdz ar 14. Saeimas pilnvaru apstiprināšanu.

Jau februāra sākumā ar priekšlikumiem Saeimā vērsās Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Viņš rosina noteikt, ka likumprojekta anotācija ir jāsniedz ne vien Ministru kabinetam, bet arī jāpievieno Valsts prezidenta, Saeimas komisijas un ne mazāk kā piecu deputātu iesniegtajiem likumprojektiem.

"Aizpildot anotāciju, tiek atbildēts uz jautājumiem, kāpēc likums ir vajadzīgs, kāda var būt tā iespējamā ietekme uz tautsaimniecību un citām dzīves jomām, ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem [..]," savā vēstulē deputātiem raksta Vējonis. Viņš uzsver, ka, tikai sniedzot atbildes uz šiem jautājumiem, ir iespējams izvērtēt likuma nepieciešamību.

Prezidents arī rosina noteikt, ka, iesniedzot priekšlikumus likumprojektam, rakstveidā būtu jāsniedz gan priekšlikuma pamatojums, gan informācija par konsultācijām, kas notikušas priekšlikumu sagatavošanas laikā.

Vējonis aicina Saeimas darbā pārņemt Igaunijas parlamenta praksi, ka atbildīgā komisija par katru likumprojektu sagatavo ziņojumu.

Vienlaikus Vējonis vēstulē Saeimai atkārtoti atgādina savu viedokli, ka "trešajā lasījumā nebūtu pieļaujama tāda priekšlikumu izskatīšana, kas ir ārpus iepriekšējos lasījumos apspriestā likumprojekta mērķa un atvēruma". Tieši tāpēc prezidents rosina noteikt, ka likumprojekta izskatīšanai trešajā lasījumā iesniedzami tikai priekšlikumi, kas ir saistīti ar pašu likumprojektu vai otrajā lasījumā atbalstītajiem priekšlikumiem.

Ar šiem priekšlikumiem prezidents bija vērsies arī pie 12. Saeimas.

Pie Juridiskās komisijas vērsies arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Arī birojs mudina deputātus priekšlikumus pamatot. Tāpat KNAB aicina Kārtības rullī noregulēt kārtību, kādā parlamenta deputāti komunicē ar lobētājiem un citām iesaistītajām pusēm, kas mēģina ietekmēt likumdošanas procesu.