Foto: DELFI
Šogad, tāpat kā iepriekšējos gados, 16. martā Rīgas centrā norisināsies pasākumi, kas pulcēs pretēju viedokļu paudējus, līdz ar to pastāv viedokļu sadursmes riski, portālam "Delfi" pastāstīja Valsts drošības dienestā (VDD).

VDD prognozē, ka pasākumos piedalīsies arī radikāli noskaņotas personas.

Drošības dienests vērš uzmanību, ka 16. martā kā ik gadu iespējamas dažādas provokatīvas aktivitātes, kuru mērķis ir piesaistīt Krievijas plašsaziņas līdzekļu uzmanību un diskreditēt Latvijas valsts tēlu.

Atbilstoši savai kompetencei VDD izvērtē potenciālos riskus un pievērš pastiprinātu uzmanību sabiedrībā un virtuālajā vidē norisošajiem procesiem saistībā ar 16. martā plānotajiem pasākumiem. Tāpat dienests norāda, ka seko, vai uz 16. marta pasākumiem Rīgā ieradīsies pret Latviju naidīgi noskaņotas personas no ārvalstīm, kuras varētu veikt provokācijas, taču pašlaik dienests šo jautājumu atturas komentēt.

Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis raidījumā "Rīta Panorāma" trešdien, runājot par 16. martu, atzina, ka policija jau ir aktīvi sākusi monitorēt situāciju saistībā ar šo datumu un tajā plānotajiem pasākumiem. Patlaban esot diezgan grūti prognozēt notikumu attīstību, taču kārtības sargi ir izstrādājuši dažādus rīcības scenārijus.

"Delfi" jau ziņojis, ka 16. marta pasākumi ik gadu pulcē prāvu pieminētāju un šīs atceres dienas pretinieku pulciņu pie Brīvības pieminekļa. Latvijas valsts savus kritušos karavīrus godina Lāčplēša dienā, 11. novembrī, - varoņu dienā. 16. marts nav oficiāla valsts piemiņas diena. Otrā pasaules kara gados tika nelikumīgi izveidots tā saucamais Latviešu leģions, kura oficiālais nosaukums ir Latviešu SS brīvprātīgo leģions, jeb saīsināti - Latviešu leģions.

Ideja par Latviešu leģiona atceres dienu 1952. gadā radās latviešu veterānu trimdas organizācijai "Daugavas Vanagi" Londonā. Tā nolēma kritušo kara biedru piemiņu turpmāk ik gadu atzīmēt 16. martā. Kopš 20. gadsimta 80. gadu beigām arī Latvijā 16. martā bijušie leģionāri un viņu tuvinieki atceras un piemin Otrā pasaules kara cīņās kritušos, ievainotos, dzīvi palikušos, trimdā izkaisītos, padomju filtrācijas un soda nometnes pārdzīvojušos, kā arī tur bojā gājušos latviešu karavīrus, kuri bija spiesti uzvilkt svešas uniformas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!