Grozījumus paredzēts veikt likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem". Priekšlikumus iepriekš iesniedza deputāts Edvīns Šnore (NA).
Pret grozījumiem iestājās partijas "Saskaņa" deputāti. Deputāts Boriss Cilevičs (S) pauda: "Kolēģi, pulcēšanās brīvība ir viena no cilvēka pamattiesībām, un šis grozījums piedāvā noteikt jaunu ierobežojumu pamattiesībām. Principā to var darīt, ja ierobežojums atbilst sabiedrības likumīgām interesēm. Bet jebkuram ierobežojumam jāatbilst noteiktām prasībām."
"Faktiski šeit grozījumu ierosinātāji, turpinot cīnīties pret pagātnes rēgiem, grib noteikt pamattiesību ierobežojumu, kas ir ļoti neskaidri noformulēts. Un tiešām es neapskaužu tos policijas darbiniekus, kam būs jāīsteno šī norma. Vai mēs tiešām sagaidām, ka jebkurš policijas darbinieks vai apsardzes firmas darbinieks pats vērtēs, vai konkrētā pasākuma dalībnieka tērps ir stilizēts militārs formastērps?" turpināja Cilevičs.
Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš ("KPV LV") kāpa tribīne un skaidroja, ka policistiem tas problēmas nesagādās. "Policistiem ir veselais saprāts, un viņi spēj atšķirt formastērpus no treniņtērpiem," uzsvēra deputāts.
Tikmēr parlamentārietis Andrejs Judins (JV) debatēs uzsvēra, ka grozījumi neparedz kontrolēt cilvēku privāto dzīvi. Grozījumi attiecas uz publiskiem pasākumiem. Viņš aicināja grozījumus atbalstīt.
Parlamentārietis Igors Pimenovs (S) pauda, ka šim priekšlikumam ir ļoti liela politiskā slodze un ar to sabiedrība tiks šķelta. Viņš paredzēja, ka šie grozījumi var rosināt starptautisku skandālu. Deputāta uzruna Saeimai izsauca kolēģu ūjināšanu.
Parlamentārietis Jānis Dombrava (NA) uzsvēra, ka viņam ir kauns, ka Saeimā atrodas "čekas atrauga", "kura atrodas čekas maisos un joprojām pārstāv kremļa naratīvus, šeit – Latvijas Republikas Saeimā".
"Es ceru, ka šajā – 13. Saeimā – par rupju Latvijas Republikas Satversmes pārkāpumu Igoru Pimenovu izslēgs no Saeimas deputāta darba vismaz uz vairākām sēdēm," turpināja Dombrava.
Savukārt Didzis Šmits ("KPV LV") aicināja savus kolēģus "šajā balagānā" nepiedalīties, jo Otrais pasaules karš ir beidzies. Arī pie frakcijām nepiederošais deputāts Aldis Gobzems kolēģiem atgādināja, ka karš ir beidzies. Viņš arī secināja, ka "šī diskusija nekādā veidā neveicina demogrāfiju".
Par bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas bruņoto spēku un represīvo iestāžu formastērpu izmantošanu – arī stilizētā veidā – plānots piemērot naudas sodu līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām fiziskām personām, bet juridiskajām personām – līdz tūkstoš četrsimt divdesmit naudas soda vienībām. Attiecīgais sods paredzēts arī par karogu, ģerboņu un himnu, nacistiskās svastikas, SS zīmju un padomju simbolu – sirpja un āmura līdz ar piecstaru zvaigzni – izmantošanu.
Pašlaik likums paredz, ka sapulču, gājienu un piketu dalībniekiem ir aizliegts izmantot bijušās PSRS, Latvijas PSR un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus, himnas un simboliku (arī stilizētā veidā).
"Par" grozījumiem balsoja 69 deputāti, bet "pret" bija 21 deputāts. "Par" balsoja Nacionālās apvienības, Jaunās konservatīvās partijas, "KPV LV", "Jaunās Vienotības" un Zaļo un zemnieku savienības deputāti. "Pret" balsoja partijas "Saskaņa" deputāti. Balsojumā nepiedalījās Gobzems, Vitālijs Orlovs (S), Karina Sprūde ("KPV LV") un Didzis Šmits ("KPV LV").
Iecerēts, ka plānotie grozījumi stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī. Saeimai tie vēl būs jāskata trešajā galīgajā lasījumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
