Deputāta amata kandidātiem plāno piešķirt tiesības apstrīdēt Saeimas vēlēšanu rezultātus  (8)

Paredzēts, ka vēlēšanu sarakstā pieteiktajam kandidātam būs tiesības iepazīties ar balsu skaitīšanas protokolu un apstrīdēt vēlēšanu iecirkņa komisijas lēmumu par balsu skaitīšanas rezultātiem Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK). Savukārt CVK lēmumu kandidāts varēs apstrīdēt tiesā.

Tāpat plānots, ka pieteiktajam kandidātam būs tiesības pārsūdzēt tiesā lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu.

Tiesības apstrīdēt balsu skaitīšanas, kā arī vēlēšanu rezultātus pieteiktajiem kandidātiem jau ir paredzētas pašvaldību vēlēšanās un Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Patlaban noteikts, ka balsu skaitīšanas rezultātus un lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu apstrīdēt var tikai kandidātu sarakstu iesniedzēji.

Saeimas vēlēšanu likuma grozījumi rosināti, lai nodrošinātu Saeimas vēlēšanās pieteiktā kandidāta Satversmē garantētās vēlēšanu tiesības un tiesības uz taisnīgu tiesu.

Vēstīts, ka, lai gan vēl pērn Augstākā tiesa (AT) noraidīja nepārvēlētā Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) 13. Saeimas deputāta kandidāta Jāņa Klauža sūdzību, ar kuru viņš apstrīdēja parlamenta vēlēšanu rezultātus, AT spriedums mudinājis deputātus ķerties klāt Saeimas vēlēšanu likuma grozījumiem.

AT 31. oktobra spriedumā skaidrots, ka Saeimas vēlēšanu likums nosaka, ka vēlēšanu iecirkņu lēmumus var apstrīdēt tikai kandidātu sarakstu iesniedzēji. Taču sākotnējā – 1995. gada – likuma redakcija paredzēja, ka lēmumus apstrīdēt var arī pieteiktie kandidāti. Lai gan Saeimas deputāta kandidāti iecirkņu lēmumus apstrīdēt nevar, to var pašvaldību deputāta amata kandidāti, kā arī Eiropas Parlamenta deputāta amata kandidāti.

AT savā 31. oktobra spriedumā konstatēja, ka Saeimas vēlēšanu likumā noteiktais ierobežojums pieteiktajiem kandidātiem apstrīdēt vēlēšanu iecirkņu komisiju lēmumus par balsu skaitīšanas rezultātiem neatbilst Satversmē noteiktajām vēlēšanu tiesībām un tiesībām uz taisnīgu tiesu.