Rinkēvičs: Neapdomīga militārās klātbūtnes mazināšana Afganistānā var radīt riskus ilgtermiņa drošībai  (38)

Ārlietu ministrijā informēja, ka ministrs pauda Latvijas atbalstu ASV miera sarunām ar "Taliban", vienlaikus uzsverot, ka šāda vienošanās nedrīkstētu notikt bez Afganistānas valdības iesaistīšanas. Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvija turpinās nodrošināt atbalstu Afganistānai, ar militāro personālu piedaloties NATO atbalsta misijā.

"Mēs atbalstām ciešāku ES iesaisti miera procesā, kā arī Afganistānas stabilitātes un attīstības veicināšanā. Ir nepieciešams saglabāt jau līdz šim panāktos rezultātus demokrātijas, likuma varas un īpaši cilvēktiesību jomā. Tajā pašā laikā cieši koordinēts dialogs ar ASV ir būtisks gan Afganistānas drošības un stabilitātes nodrošināšanā, gan domājot par ES kā miera garantētāju Afganistānā pēc miera procesa beigām," sacīja Rinkēvičs.

Sanāksmē ministri apsprieda Austrumu partnerības politiku. Rinkēvičs pauda pārliecību, ka Austrumu partnerības politika ir jāturpina uzturēt kā vienu no ES ārlietu politikas prioritātēm ar atbilstošu finansiālo atbalstu. Tādēļ ir nepieciešama stratēģiska pieeja Austrumu partnerības politiskas mērķu sasniegšanai nākotnē.

"Austrumu partnerības politika ir viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm. Latvijas ieskatā pēc 2020. gada Austrumu partnerības sadarbībai jāfokusējas uz sadarbības padziļināšanu šādās jomās: tirdzniecība, enerģētika, cilvēku kontakti un digitālā un telekomunikāciju jomā," akcentēja Rinkēvičs.

Ministrs vērsa uzmanību arī uz to, ka, neskatoties uz notiekošajām prezidenta vēlēšanām Ukrainā, ir nepieciešams turpināt reformas un pretkorupcijas pasākumus. Tāpat Rinkēvičs īpaši akcentēja Latvijas uzņēmēju viedokli, vairākkārt paužot bažas par uzņēmējdarbības un investīciju vidi Ukrainā.

Moldovā, pēc Rinkēviča domām, ir svarīgi turpināt integrācijas ES procesu arī pēc notikušajām vēlēšanām, savukārt attiecībās ar Baltkrieviju ES ir jāsaglabā sabalansēta politika.

Tāpat Ārlietu padomes laikā ministri apsprieda politiskās un humanitārās situācijas attīstību Venecuēlā. Rinkēvičs pauda Latvijas valsts pozīciju šajā jautājumā, norādot uz bažām par politiskās un humanitārās situācijas saasināšanos Venecuēlā.

Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvija nosoda neleģitīmās Konstitucionālas asamblejas 2.aprīļa lēmumu par parlamentārās imunitātes atcelšanu Venecuēlas opozīcijas līderim Huanam Gvaido. Latvija atbalsta Starptautiskās kontaktgrupas darbību un uzsver nepieciešamību pēc iespējas tuvākā laikā Venecuēlā organizēt demokrātiskas, starptautiskajām tiesībām un Venecuēlas konstitūcijai atbilstošas prezidenta vēlēšanas, uzsvēra ministrs.

Vienlaikus viņš pauda nostāju, ka ir jāturpina izdarīt spiedienu uz Venecuēlas prezidenta Nikolasa Maduro režīmu, aktīvi sadarbojoties gan ar reģiona valstīm, gan starptautiskajām organizācijām. Saskaņā ar Latvijas valsts pozīciju, ja politiskā situācija Venecuēlā saasināsies, ES var lemt par papildu sankcijām, atzīmēja ministrs.

ES Ārlietu padomi vada ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni, un tās sanāksmes notiek reizi mēnesī.