Piedrazotākās pludmales šopavasar – Rīgā un Jūrmalā; tīrākās – Mērsragā un Rojā  (7)

Monitorings šogad norisinājās pēc jaunas metodikas, nodrošinot, ka arī sezonālajos izvērtējumos ir iekļautas visas piekrastes pašvaldības.

Fondā norāda, ka sezonālie izvērtējumi daļēji atspoguļo citas tendences kā vasarā veiktie – vairāk atspoguļojot situāciju ar kuģniecības un zvejniecības ieguldījumu piekrastes piedrazojumā un mazāk izgaismojot tūrisma un rekreācijas ietekmi uz jūras piesārņojošo atkritumu situāciju.

Salīdzinot ar pagājušā gada vasaras izvērtējumiem, Latvijas piekraste šo vasaras sezonu sagaidīs tīrāka, turklāt virknē pašvaldību situācija atbilst labam vērtējumam, atkritumu skaitam nepārsniedzot 100 atkritumu vienības 100 pludmales metros. Tīrākas daudzās vietās kļuvušas arī piekrastes kāpas.

Tomēr kopumā situāciju piekrastē nevar vērtēt kā labu, jo vidēji, uz katriem 100 pludmales metriem Latvijas piekrastē šopavasar atrodamas 175 atkritumu vienības, atkritumu daudzumam svārstoties no 40 atkritumu vienībām (a.v.)/100 metriem Mērsraga novadā, līdz 484 a.v./100 m Rīgā. Šis fakts apstiprina satraucošo tendenci, ka atkritumu daudzums piekrastē pieaug, jo līdzīgi kā vasaras izvērtējumos, arī sezonālajos tas pēdējo gadu laikā ir pieaudzis par vairāk kā 30%, norāda fondā.

Satraucoša tendence joprojām vērojama arī plastmasas un mākslīgo polimēru īpatsvara pieaugumam atkritumos. Ja vidēji Latvijas piekrastē "Mana jūra" izvērtējumos pēdējo septiņu gadu laikā plastmasas un putuplasta materiālu daudzums ir bijis 55% – pēdējo trīs gadu laikā tas pieaudzis līdz 58% – no visiem atkritumiem, tad šopavasar mākslīgo polimēru materiāli veidoja jau 78% no visiem piekrastes atkritumiem.

Izplatītākie atkritumu veidi ir dažādi plastmasas gabali un atsevišķi nekategorizētas plastmasas vienības kā balonu lentas, ausu kociņi, plastmasas detaļu atlūzas, atsevišķi ēdienu iepakojumi un ietinamie materiāli un tamlīdzīgi, kas kopā veido gandrīz vienu trešdaļu jeb 32% no visiem atkritumiem piekrastē.

Šiem atkritumu veidiem šopavasar seko jūras – kuģniecības un zvejniecības – avotu ietekmes atspoguļojošās plastmasas virves – 11% no kopējā atkritumu daudzuma piekrastē, un izolācijas un iepakojuma putuplasta materiāli – 10%. Izplatītāko materiālu "Top 5" noslēdz vēl divas mākslīgo polimēru atkritumu frakcijas – plastmasas maisiņi – 9,5%, un cigarešu izsmēķi 4,5%.

Kampaņu "Mana jūra" kopš 2012. gada Latvijā īsteno Vides izglītības fonds ar mērķi veicināt sabiedrības izpratni par jūras piesārņojošo atkritumu tematiku un ilgtspējīgu piekrastes apsaimniekošanu. Latvijas piekrastē jūras piesārņojošo atkritumu sabiedriskā monitoringa tīklā ir iekļauti 17 pavasara un rudens jūras piesārņojošo atkritumu izvērtējuma laukumi, un 45 laukumi vasaras sezonā, kas izvēlēti pēc konkrētiem kritērijiem un norisināsies kampaņas ikgadējās "Zaļās ekspedīcijas" laikā.