Foto: F64
Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas jautājumiem izveidotā parlamentārās izmeklēšanas komisija saņēmusi iepriekš pieprasīto informāciju no Ekonomikas un Iekšlietu ministrijām, taču ne no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV). Komisijas vadītāja Ieva Krapāne ("KPV LV") to sauc par necieņu, savukārt premjera preses sekretārs Sandris Sabajevs norāda, ka Kariņš bija uzdevis atbildi sniegt ekonomikas ministram.

OIK izmeklēšanas komisija pirmdien sanāca uz kārtējo sēdi. Pagājušajā piektdien Ekonomikas ministrija (EM) sniedza iepriekš komisijas pieprasīto informāciju uz aptuveni 3200 lapaspusēm. Tā kā tas apjoms ir tik liels, jaunnedēļ komisija sanāks uz neformālu sēdi, lai vienotos, kā sadalīt darbus.

Kā žurnālistiem klāstīja komisijas vadītāja Krapāne, EM sniegusi dažas labas un dažas virspusējas atbildes uz iepriekš uzdotajiem jautājumiem. Jau pirmdien komisijas deputāti vienojās, ka vērsīsies pie EM ar papildu jautājumiem. Izmeklēšanas komisija saņēmusi arī informāciju no Iekšlietu ministrijas, komisijai gan radušies papildu jautājumi, kurus uzdos Ģenerālprokuratūrai.

Savukārt premjers Kariņš, kuram bija nosūtīta identiska vēstule kā ekonomikas ministram Ralfam Nemiro ("KPV LV"), komisijai nav atbildējis. "Kariņa kungs, manuprāt, ir izrādījis ļoti lielu necieņu pret Latvijas tautu pret šo ekonomiski ļoti svarīgo jautājumu risināšanu, kā arī izrādījis necieņu pret komisiju un komisijas vadītāju, neatbildot uz vēstuli," pauda Krapāne.

Savukārt premjera preses sekretārs portālam "Delfi" norādīja, ka Ministru prezidents ar rezolūciju uzdeva ekonomikas ministram kā par enerģētikas nozari atbildīgās ministrijas vadītājam sniegt atbildi uz parlamentārās izmeklēšanas komisijas jautājumiem.

Komisijas vadītāja gan pēcāk portālam "Delfi" skaidroja, ka nav saņēmusi šādu informāciju.

Ziņots, ka parlamentārā komisija atbilstoši 23. maijā pieņemtajam lēmumam strādās sešus mēnešus.

Maija pirmajā pusē atbilstoši Satversmei parlamentā tika iesniegti nepieciešamie 34 deputātu paraksti komisijas izveidei.

Parlamentāro izmeklēšanu paredzēts veikt par valsts rīcību, izveidojot Latvijas un Eiropas Savienības tiesību normām neatbilstošu valsts atbalsta sistēmu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem resursiem un koģenerācijā. Tāpat paredzēts izmeklēt, kāpēc notikusi neatbilstoša un nepietiekama šo sistēmu uzraudzība un kontrole.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!