Foto: LETA

Šonedēļ vairāk nekā 120 Ozolnieku novada iedzīvotāju bija pulcējušies uz tikšanos ar Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvi, ministra padomnieku Madaru Lasmani, kurš centās atbildēt uz iedzīvotājus interesējošiem jautājumiem par administratīvi teritoriālo reformu. Vairāku stundu garā sapulce atnākušajos "raisīja vien sašutumu par ministrijas stūrgalvību un nevēlēšanos diskutēt", kā arī nesniedza atbildes uz būtiskākajiem iedzīvotājus interesējošajiem jautājumiem, portāls "Delfi" uzzināja pašvaldībā.

Iedzīvotāju sapulcē dominēja jautājumi, kas būtiski ietekmēs turpmāko Ozolnieku novada teritorijas attīstību un cilvēku dzīves līmeni šajā teritorijā – finanšu sadale jaunajā organizatoriskajā sistēmā, visu teritoriju līdzvērtīga interešu pārstāvniecības nodrošināšana. Taču VARAM pārstāvis neesot spējis sniegt konkrētas atbildes uz jautājumiem, cik izmaksās reformas ieviešana, vai tās rezultātā būs reāls finanšu ietaupījums, kā tiks nodrošināta pakalpojumu pieejamība un kurš atbildēs par rezultātu, informēja pašvaldībā.

"Rodas iespaids par pilnīgu patvaļu, kas ir pretrunā ar pašas ministrijas pausto demokrātijas un iedzīvotāju līdzdalības nodrošināšanas principu. Nav sniegts neviens pamatots arguments, kāpēc Ozolnieku novada pašvaldība jālikvidē pievienojot to Jelgavai, ja visi sociālie un ekonomiskie rādītāji ir pozitīvi un arvien turpina uzlaboties," tādu viedokli par tikšanos paudis Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Dainis Liepiņš.

Sarunas laikā daļa atnākušo norādīja, ka Ozolnieki pēc reformas tiem kā dzīvesvieta vairs nebūs pievilcīgi un viņi ar ģimenēm izvēlēsies citus, perspektīvākus, reģionus. Tāpat nav skaidrs, kas notiks ar tiem pašvaldībās strādājošajiem, kas zaudēs darbu reformas rezultātā, īpaši tālākos lauku reģionos, kā rīkoties tiem, kam pakalpojumi kļūs dārgāki un rindas, piemēram, uz pirmsskolas izglītības iestādēm – garākas.

M.Lasmanis aicinājis pārmaiņas skatīt plašākā, valsts mērogā, abstrahējoties no konkrētu cilvēku vajadzībām un iegribām, norādot, ka reformas notiek valsts vēlētu pārstāvju vadībā, pārstāvot savu vēlētāju intereses, un primārais mērķis ir ietaupīt valsts līdzekļus.

Jauniešu viedokli pārstāvēt bija ieradusies arī Ozolnieku novada jauniešu dome, kas bija formulējusi savus jautājumus par izglītības kvalitāti un tās pieejamību, brīvpusdienu nodrošināšanu skolās, kā arī transporta kompensācijām gadījumos, kad reformas rezultātā nāksies mērot tālāku ceļu līdz skolai. Šos jautājumus VARAM deleģētais runasvīrs atstāja Izglītības ministrijas un jauno vietvaru pārziņā.

Ozolnieku novada iedzīvotāji, kuri uz sapulci bija nākuši, lai noformulētu savu nostāju par reformu un izvēlētos, kuru no sabiedriskajā apspriešanā uzdotā jautājuma atbildēm atzīmēt, prom ejot atzīmēja, ka ministrijas nostāja viņus ir sadusmojusi un noskaņojusi pret plānoto reformu, informē pašvaldība.

Iedzīvotāji bija neapmierināti, ka viņu vēlmes un viedoklis pēc būtības netika uzklausīti, kā arī uz jautājumiem netika sniegtas pamatotas un faktos balstītas atbildes, vien atkārtoti vieni un tie paši fakti – Ozolnieku novadam ir vai nu jāatbilst VARAM noteiktajiem kritērijiem vai jāapvienojas, kā noteikts.

Līdz 15.septembrim Ozolnieku novadā notiek iedzīvotāju publiskā apspriešana, kuras ietvaros Ozolnieku novadā deklarētie iedzīvotāji un tie, kam Ozolnieku novadā pieder nekustamais īpašums, aicināti izteikt viedokli par iespējamu Ozolnieku novada apvienošanu ar Jelgavas novadu un pilsētu.

Viedokļa izteikšana notiek, aizpildot apspriešanas anketu un atbildot uz jautājumu: "Vai jūs atbalstāt Ozolnieku novada iespējamo apvienošanu ar Jelgavas novada un Jelgavas pilsētas administratīvajām teritorijām?"

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!