Foto: LETA

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), paziņojot, ka Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja un ģenerālprokurora amatiem tiekot gatavoti "mantinieki" un esot ieceres tajos apstiprināt sev pietuvinātus cilvēkus, demonstrē galīgu nekompetenci, pirmdien Latvijas Radio izteicās ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Kalnmeiers uzsvēra, ka abas šīs amatpersonas amatā apstiprina Saeima, līdz ar to viņam uz procesu neesot nekādas ietekmes.

Kalnmeiers apgalvoja, ka jauna ģenerālprokurora izraudzīšanās process vēl neesot sācies – tas varētu aktivizēties ne agrāk kā nākamā gada februārī, jo kandidātu pieteikumi jāiesniedz līdz aprīļa sākumam.

Pats Kalnmeiers uz trešo pilnvaru termiņu amatā pretendēt nevarētu, jo to liedz likums, turklāt viņš to arī nevēlētos, jo viņam esot gana. Ja kāds domā, ka viņš šajā amatā iekāps slavas saulītē, tā tas nebūs, savu sekotāju biedēja Kalnmeiers.

Runājot par neseno AT Plēnuma lēmumu, ka pašlaik nav saskatāms pamats Bordāna rosinātajai ģenerālprokurora atlaišanai, Kalnmeiers atturējās vērtēt, vai sagaida Bordāna atkāpšanos no amata. Pēc viņa vārdiem, ministra atkāpšanās jautājums ir politisks, un viņam kā ģenerālprokuroram nebūtu jājaucas politikā, tāpat kā tieslietu ministram nebūtu jājaucas prokuratūras darbā, ko ministrs gan neesot ievērojis.

Ģenerālprokurors atkārtoti vērtēja, ka Bordāna vēršanās pret viņu ir bijusi politiska. Viņš vairākkārt atsaucās uz teikumu OECD darba grupas jaunākajā ziņojumā par "vairākkārtēju un atklātu kritiku ģenerālprokuroram, kas var radīt politisku iejaukšanos Ģenerālprokuratūras darbībā".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!