Digitālo tehnoloģiju attīstības ietekmē mainās mediju saturs, kā arī mediju patēriņa paradumi sabiedrībā. Auditorijas paradumu maiņa sekmējusi Latvijas informatīvās telpas sašaurināšanos, kas savukārt rada ietekmi uz tā dēvēto "mediju ekonomiku", situāciju raksturo LRA.
Paziņojumā presei LRA izpilddirektors Andris Ķēniņš uzsver, ka notiekošās izmaiņas Latvijas medijos nav pārsteigums. "Pārsteigums drīzāk ir tas, ka tās notiek tikai tagad, ka mediji ir spējuši tik ilgi izturēt bez šīm pārmaiņām. Un, ja nesekos tūlītēja rīcība no valsts puses, krīze tuvākajā laikā mainīs daudzu Latvijas komerciālo mediju ikdienu, saražotā vietējā satura apjomu, un Latvijas interesēm atbilstošā informatīvā telpa turpinās samazināties," uzskata Ķēniņš.
Lai uzlabotu situāciju mediju vidē, LRA aicina pārskatīt un atvieglot noteiktos reklāmu ierobežojumus un citus mediju darbību ierobežojošos noteikumus, šādi nodrošinot Latvijas medijiem vienlīdzīgas konkurences iespējas ar citu valstu medijiem. Tāpat LRA rosina palielināt "mediju atbalsta fonda" finansējumu vietējā satura ražošanai komerciālajos medijos, kā arī efektivizēt un centralizēt līdzekļu piešķiršanu komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem.
LRA norāda, ka nepieciešams optimizēt un uzlabot sabiedrisko mediju darbību. Lai to paveiktu, jānodrošina sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus. LRA ieskatā būtiski arī nevilcinoties nodalīt Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) regulatora un sabiedrisko mediju kapitāla daļu turētāja funkcijas, kā arī skaidri definēt un nostiprināt nozares regulatora funkcijas un uzdevumus.
Spriežot par mediju finansēšanu, LRA uzsver, ka jāizvērtē "digitālā nodokļa" ieviešanas iespējas, iegūtos finanšu resursus novirzot "mediju fonda" darbībai. Tāpat jāizvērtē citas iespējas informatīvās telpas stiprināšanai – piemēram, nodokļu atvieglojumi vietējā satura ražotājiem vai sabiedrisko mediju veidotā satura izplatīšana komerciālo mediju programmās.
Otrdien pēc valdības sēdes, atbildot uz žurnālistu jautājumu par iespēju izvērtēt "digitālā nodokļa" iespējamu ieviešanu, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sacīja, ka atbilde jādala divās daļās. Viena lieta ir informatīvā telpa Latvijā kopumā, ko analizēt un piedāvāt risinājumus informatīvās telpas stiprināšanai valdības vadītājs uzdevis kultūras ministram Naurim Puntulim (NA).
Informatīvā telpa un iespējamais digitālais nodoklis daļēji pārklājas, atzina Kariņš sakot, ka efektīvi šādu nodokli ieviest vajadzētu visai Eiropas Savienībai koordinēti, lai nerastos domstarpības ES valstu starpā. "Man personīgi liekas pareizi, ka tādu nodokli varētu ieviest, bet es to atbalstītu tādā gadījumā, ja mēs skaidri saprastu, ka mēs no tā arī iegūtu," sacīja Kariņš norādot, ka pat ekspertu vērtējumi līdz šim bijuši pretrunīgi.
Ministru prezidents atgādināja, ka jau šodien valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmē runāts par to, kā tiks vērtēta un pārskatīta nodokļu sistēma kopumā, un šis būs viens no elementiem, kas procesā tiks vērtēts. Turklāt tas tiks darīts kopā ar sociālajiem partneriem.
Tāds nodoklis jau vairākās valstīs ieviests vai tiek apspriesta tā ieviešana, un tas paredzēts, lai novērstu naudas aizplūšanu no vietējās ekonomikas caur digitālās vides pakalpojumiem. Digitālo kompāniju nodoklis ir mērķēts uz tādiem lielajiem un ASV bāzētajiem digitālajiem milžiem kā "Google", "Apple", "Facebook", "Amazon" un citiem, kam līdz šim pievērsta pastiprināta uzmanība. Šīs kompānijas gūst milzīgu peļņu no Eiropas valstu iedzīvotājiem, vācot personas datus, pārdodot reklāmu un citus pakalpojumus digitālajā vidē, taču nodokļus par to bieži vien maksā tikai vietā, kur atrodas to centrālais Eiropas birojs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
