Foto: LETA
Neskatoties uz sākotnējo viedokļu dažādību, NATO 70. gadskārtas samits vainagojies panākumiem, tā uzskata Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP). Galotņu tikšanās noslēgumā ministrs piedalījies ASV prezidenta Donalda Trampa rīkotās pusdienās, kur lielvalsts līderis pateicies NATO dalībvalstīm, kuras aizsardzībai paredz vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), portāls "Delfi" uzzināja Aizsardzības ministrijā. Latvijas nākamā gada budžetā aizsardzībai paredzēti 2% no IKP.

No 3. līdz 4. decembrim Londonā norisinājās NATO 70. gadskārtas līderu sanāksme, kurā apstiprināts jauns aizsardzības plāns Polijai un Baltijas valstīm.

"Šodien panāktā vienošanās liecina par politisko vienotību starp dalībvalstu līderiem, kuru turpmākajos gados nepieciešams stiprināt. Tāpat aktualizējām jautājumu par sabiedroto atvēlētajiem līdzekļiem aizsardzībai, kas pēdējo gadu laikā pieauguši par 130 miljardiem dolāru. Nākotnē iecerēts tos palielināt par vēl 400 miljardiem dolāru. Tādēļ var uzskatīt, ka samits vainagojies panākumiem," sacīja aizsardzības ministrs Pabriks.

Pēc samita Pabriks piedalījās ASV prezidenta rīkotajās svētku pusdienās, kuru laikā Tramps pateicās dalībvalstīm, kas no sava IKP aizsardzībai atvēlējušas vismaz 2%. Prezidents norādīja, ka ASV varētu izstrādāt īpašus divpusējos ekonomiskās labvēlības mehānismus, lai motivētu arī pārējās sabiedrotās valstis sasniegt šo kopīgo mērķim, informē ministrija.

Jau ziņots, ka divu dienu garumā NATO līderi runāja arī par Eiroatlantiskās sadarbības rezultātā paveikto, aktuālajiem stratēģiskajiem izaicinājumiem un bruņoto spēku kaujas gatavības celšanu, agrīnās brīdināšanas un kontroles sistēmas "AWACS" modernizāciju, kodolpolitiku, hibrīdapdraudējumiem un kiberdrošības jautājumiem, kā arī par dalībvalstu atvēlēto finansējumu aizsardzībai.

NATO 1949. gada 4.aprīlī izveidoja ASV, Kanāda un desmit Eiropas valstis – Apvienotā Karaliste, Beļģija, Dānija, Francija, Islande, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija un Portugāle, un šobrīd to veido 29 dalībvalstis.

Ņemot vērā izmaiņas starptautiskās drošības vidē, NATO samitā Varšavā 2016. gada jūlijā tika apstiprināta vienošanās par sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā NATO paplašinātās klātbūtnes ietvaros.

Latvijā izvietotās kaujas grupas ietvarvalsts ir Kanāda, Lietuvā – Vācija, Igaunijā – Lielbritānija, Polijā – ASV. Šī apņemšanās skaidri demonstrē alianses vienotību un apņemšanos aizsargāt NATO dalībvalstis pret iespējamo agresoru.

NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību, demonstrējot tās solidaritāti un apņēmību aizstāvēties pret jebkāda veida agresijas izpausmēm. NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas sagaidīšanas ceremonija notika 2017. gada 19. jūnijā Ādažu bāzē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!