Kellijs atteicās runāt kameras priekšā un pēc viņa lūguma tika liegts filmēt arī tiesas sēdes gaitu.
Spriežot pēc tiesā runātā, vīrietis ilgstoši bijis bez pastāvīga darba un 2015. - 2016. gadā piestrādājis Krievijā par celtnieku.
Taču Valsts drošības dienests guvis pierādījumus, ka patiesībā Kellijs šajā laikā devies uz Ukrainas austrumiem, kur pievienojies kādam nelikumīgam separātistu formējumam, sākot pildīt strēlnieka amatu izlūkošanas un diversijas grupā.
Prokuratūra uzskata, ka Drošības dienesta iegūtie pierādījumi ir ļoti pārliecinoši. Starp pierādījumiem ir arī video no 2015. gada 9. maija parādes Doņeckā, kurā piedalās arī Ivars Kellijs vai kāds viņam ļoti līdzīgs cilvēks.
LTV ziņu raidījumā izskanēja, ka lietas izskatīšana, visticamāk, nebūs ātra. Nākamās tiesas sēdes ieplānotas 2020. gada jūnijā un 2021. gada janvārī. Ieilgušā tiesvedība tiek skaidrota ar to, ka ir grūtības uz tiesas sēdi nogādāt lieciniekus, no kuriem vairāki atrodas ārvalstīs.
Šobrīd Kellijam nekādi drošības līdzekļi nav piemēroti, bet, ja viņš tiks atzīts par vainīgu, tad vīrietim draud brīvības atņemšana uz laiku līdz 10 gadiem.
Par prettiesisku dalību bruņotā konfliktā iepriekš tiesāts Mārtiņš Grīnbergs, kurš "Daīš" jeb "Islāma valsts" rindās karojis Sīrijā, un Artjoms Skripņiks, kurš, līdzīgi kā Kellijs, karojis Austrumukrainas separātistu pusē. Valsts drošības dienests ierosinājis un prokuratūrai nodevis vēl vairākas krimināllietas pret Latvijas valstij piederīgajiem, kuri karo svešos karos. Lielākā daļa šo personu ir izsludinātas meklēšanā, tostarp arī nacionālboļševiks Beness Aijo.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
