Torņakalna attīstības biedrība sadarbībā ar Rīgas domi ir realizējusi projektu, kura mērķis bija dokumentēt tos Torņakalna apbūves un kultūrvēsturisko objektus, kas tiks nojaukti vai izzudīs, izbūvējot dzelzceļa līniju "Rail Baltica", teikts paziņojumā medijiem.
Projekts bijis iespējams, pateicoties Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta piešķirtajam finansējumam "Apkaimju iniciatīvas līdzdalības un piederības veicināšanai", norāda biedrības sabiedrisko attiecību speciāliste Aiga Aizpuriete.
Biedrība esot izveidojusi video un foto dokumentu bāzi par tiem Torņakalna apkaimes vides un arhitektūras objektiem, kas pēc "Rail Baltica" izbūves vairs nekad nebūs ieraugāmi līdzšinējā veidolā. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas apstiprinātā trase šķērsos Latvijas teritoriju 263 kilometru garumā un stiepsies cauri Latvijai.
"Rail Baltica" izbūves rezultātā būtiski mainīsies Torņakalna apkaimes izskats, tiks pilnībā likvidēti vairāki kultūrvērturiski un arhitektūras objekti Torņakalna apkaimē, tai skaitā, piemēram, šie:
- Torņakalna ielas dzelzceļa pārvads, kas ir pirmais un vecākais monolītā betona tilts, celts vēl 1909.gadā.
- Altonovas ielas tilts - pārvads.;
- Brīvzemnieka ielas pārvads;
- Lutera Torņkalna baznīcas apkārtne;
- Stacija, piemineklis represētajiem – vagoniņš tiks pārvietots;
- Vairāki simti koku, veselas ielas ar apkaimei raksturīgu privātmāju apbūvi, piemēram, Indriķa ielas posms.
Torņakalna attīstības biedrība ir viena no Rīgas apkaimju biedrībām, "Rīgas apkaimju alianses" biedrs. Torņakalna attīstības biedrība dibināta ar mērķi rūpēties par Torņakalna apkaimes kultūras, ekonomisko un teritorijas attīstību, iesaistīt apkaimes iedzīvotājus apkaimei būtisku jautājumu lemšanā un notikumos, veicināt pilsonisko aktivitāti un attīstīt sabiedrisko dzīvi apkaimē.
Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no ES līdzekļiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
