Latvijai ir viens uzdevums – saglabāt savus uzņēmumus un uzņēmējus stiprus, lai tie būtu konkurētspējīgi tirgu un resursu pārdales posmā. Lai tiem būtu pieejami finanšu resursi, lai tiktu saglabāts darbaspēks. Skaidrs, ka krīzes pārvarēšanas pasākumi būs dārgi, iespējams pat ļoti dārgi. Taču Latvijai kā mazai ekonomikai ir arī priekšrocības. Mēs varam būt ātrāki esošās situācijas apzināšanā un lēmumu pieņemšanā, varam būt radošāki.
Ārkārtas situācija pieprasa netradicionālus ārkārtas risinājumus.
Pēdējo nedēļu notikumi rāda, ka droši varam paļauties tikai paši uz sevi. Cīņu ar pandēmiju katra valsts realizē atšķirīgi, balstoties tikai uz savām interesēm. Karā kā jau karā. Mūsu partnervalstis jau ir paziņojušas par bezprecedenta lēmumiem savu krīzē cietušo nozaru atbalstam. Dānija paziņojusi, ka valsts maksās 75% algas bez darba palikušajiem, valstis ar savu naudu samazina procentu likmes, padarot finanšu līdzekļus lētākus.
Domāju, ka reālā situācija liek pieņemt spēles noteikumus, ka Latvijā "visi esam vienā laivā". Nešķirojot valsts pārvaldi, likumdevējus, uzņēmējus. Kopīgi jānosaka prioritātes valsts un uzņēmēju konkurētspējas saglabāšanai. Jebkuri otršķirīgi mērķi, programmas vienkārši jāatliek līdz labākiem laikiem, jāakumulē visi valstī pieejamie finanšu resursi prioritāro mērķu sasniegšanai. Bez premjera Kariņa kunga jau atrastā miljarda valstī ir daudz privātas naudas, kas, kā rāda ekonomikas pamatpostulāti, strādā efektīvāk.
"Signet Bank" neplāno apstādināt kreditēšanu – mēs turpinām izsniegt kredītus un izskatīt jaunus kreditēšanas pieteikumus. Esam ieinteresēti sniegt atbalstu Latvijas ražotājiem grūtību pārvarēšanā un konkurētspējas saglabāšanā. Mūsu rīcībā ir pietiekami resursi, brīvs kapitāls un labā griba, lai piedāvātu resursus uzņēmējiem, kuriem tie ir nepieciešami. Es ļoti ceru ka FKTK šajos ārkārtas apstākļos atradīs iespējas mazināt vietēja kapitāla bankām kapitāla pietiekamības prasības, tad mēs varēsim izdarīt vēl vairāk.
Bankas klientu menedžeri, atbilstoši globāli esošajai ārkārtas situācijai, ir tiešā kontaktā ar mūsu bankas klientiem. Operatīvi 24/7 režīmā tiek analizēta krīzes ietekme uz klientu uzņēmējdarbību, vērtēti nākotnes riski, meklēti katram klientam atbilstoši finanšu risinājumi.
Krīzē svarīgi saglabāt veselo saprātu un atcerēties, ka katra krīze ietver attīstības un izaugsmes potenciālu. Pēdējo dienu laikā gan daudzi uzņēmēji, gan arī valsts iestādes praksē pārliecinās, ka darbinieku attālināts darbs no mājām ir gana efektīvs un līdzekļus taupošs. Līdz šim tā bija teorija, šodien nepieciešamība, reāla prakse. Tas strādā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
