Foto: Leons Stiprais
"Delfi Aculiecinieks" uzticamais lasītājs un ilggadējais reportāžu autors ik pa laikam priecē ar reportāžām no Tukuma, un arī jūlijs nav izņēmums. Šoreiz, kā viņš pats saka, uzrakstījis Tukuma vasaras hronikas.

"Arī citas pārdomas par redzēto Tukumā. Īsāk – Tukuma vasaras hronikas.

Šodienas epidēmijas ēnā daudzi ir atlikuši ceļojumus uz izcilām pilsētām un valstīm. Tukums var aizstāt šīs valstis un pilsētas miniatūrā.

Iebraucot Tukumā, noteikti apskatiet pieminekli Tukuma atbrīvotājiem. Tas ir liels. Neredzēt nav iespējams. Slēptā ideja, manuprāt ,bija mūsu rūgtā vēstures patiesība. Pieminekļa kompozīcija vērsta uz dienvidiem. Māte – dzimtene – tur dēlus austrumu un rietumu pusē. Jo karotāju rindās bieži karoja brālis pret brāli. Tēvs pret dēlu.

Interesants fakts ir, ka austrumu puisim no kājas aug trīs kociņi. Kas tie ir – neprasiet.

Noteikti ne ozoli, bērzi, kļavas vai liepas. Jautājums: kāpēc austrumu puisim?

Steidzieties nofotografēties! Jo pēc šīs publikācijas kociņus izņems.

Foto: Leons Stiprais
Artas Dumpes piemineklis Tukuma atbrīvotājiem.

Tukuma centrā Tukuma evaņģēliski luteriskā baznīca daļēji ieskauta ar nožogojumu. Notiek baznīcas pamatu un mūru glābšanas darbi. Tie ir restaurācijas darbu turpinājumi no pagājušā gada. Pirms darbiem tiek veikta arheoloģiskā izpēte. Pagājušā un šī gada atradumi liecina par lēmuma pareizību. Arheoloģisko izpēti veic Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultātes studenti un mācībspēki.Vada Rūdolfs Brūzis. Studentus ar pīrāgiem stiprina baznīcas draudze, kā arī daži tukumnieki.

Foto: Leons Stiprais

Labi sadarbojas LU Vēstures fakultātes students Kārlis Fogels (fotogrāfijā pa kreisi) un Tukuma novadpētnieks Andrejs Plenders.

Foto: Leons Stiprais

Atrasti skeleti, rotaslietas, monētas un naži. Atradumi liecina, ka apkārt baznīcai apglabāti daudzi latvieši. Cerēsim, ka rudenī būs atradumu prezentācija. Kā pagājušajā gadā. Portāls "Delfi" šos notikumus atspoguļoja visai plaši.

Foto: Leons Stiprais

Pa ceļam ieskatieties uz mājas sienām. Tur plāksnītes vēsta informāciju par mājas celšanas gadu un piederību. Piemēram, Tukuma policijas ēka celta 1830. gadā. 21 gadu pirms manas vecvecmātes piedzimšanas. Šo ēku skata manas dzimtas sestā paaudze.

Blakus policijas ēkai atrodas Tukuma torņa muzejs. Tā vēsture ir daudz senāka.

Livonijas pils sākta mūrēt 1277. gadā. Pils tornis atjaunots 18. gadsimtā. Tagad muzejs. Slavens ar to, ka tur var ieraudzīt latviešu "Mūžīgo kalendāru."

Tibetiešu paklājiņā ieausts identisks veidojums. Saucas laika mezgls. Kādā vēsturiskā Kazahstānas filmā zaļajā karogā tieši tāda paša zīme. Azerbaidžānas ģerbonī un karogā latvju auseklītis. Turkmenistānas karogā latvju zīmes. Tadžikistānas rakstos teikts, ka 1000 g.p.m.e. valstī ieplūst indoārieši.

Bizantijas imperatoru apģērbā arī šādas zīmes. Jo viņi skaitījās visu tautu un ticību virspriesteri. Šāda informācija apstiprina, ka "Mūžīgais kalendārs" ir ļoti senas un varenas civilizācijas atzara artefakts.

Svētdienās Tukuma debesīs var novērot "Tukuma Bites". Tās ir L-39 tipa reaktīvās lidmašīnas. Pašlaik pelna ar bagātu cilvēku vizināšanu. Piedalās daudzos starptautiskajos aviācijas šovos.

Foto: Leons Stiprais

Tie, kas izvēlēsies atpūsties pie dabas, noteikti varēs nofotografēt balto gārni. Manīts arī Tukuma Durbes pils dīķa tuvumā. Protams, arī sarkanos kāvus, krāšņos saulrietus.

Lai veicas! Leons Stiprais.

Tukums, 2020. gada 2. jūlijā."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!