'Mūsu ciemā vēlē mis' – skaistumkonkursu aizkulises pirmskara Latvijā

Līdz ar Latvijas neatkarības nodibināšanu un ikdienas dzīves nokārtošanos pirmskara Latvijā ļaudis sāka meklēt izpriecas. Viena no tām bija skaistākās meitenes izraudzīšana, kas notika gan ar laikrakstu palīdzību, gan pagastu ballēs. Līdz pilnvērtīgam "Mis Latvija" konkursam Latvija līdz pat okupācijai 1940. gadā tā arī nenonāca, jo Kārļa Ulmaņa diktatūras laikā skaistumkonkursi tika atzīti par nepiedienīgiem.

"Vispār skaistumkaralieņu vēlēšanas liekas jau brangi veca un nolietota padarīšana, sevišķi, ja atceramies, ka pirms gadiem 20–15 mūsu pagastu zaļumballēs tika ievēlētas dažādas "miss Rūjiena", "miss Preiļi", "miss Sakstagals". Vai ievēlētā tiešām bija skaistākā rūjieniete, preiliete un sakstagalniece? Saprotams, ka nē! Pastāvēja uzskats, ka tādās daiļuma sacīkstēs ielaižas tikai "zināmas aprindas", nemaz nerunājot par to, ka skaistums un pievilcība nav lietas, kas izmērījamas ar centimetru vai collmēru," 1954. gadā, jau būdams trimdā, savu vērtējumu pirmās brīvvalsts skaistumkonkursiem deva latviešu rakstnieks Anšlavs Eglītis.

Vienu no pirmajiem "Vislatvijas" skaistumkonkursiem 1927. gadā organizēja laikraksts "Pēdējā Brīdī". Laikraksts lūdza sievietes, kuras vēlējās piedalīties šajā konkursā, iesūtīt redakcijai savas fotogrāfijas, savukārt, lai nobalsotu, lasītājiem vajadzēja izgriezt laikrakstā publicēto skaistules bildi un nosūtīt redakcijai. Iesūtītās fotogrāfijas vērtēja mākslinieki Aleksandra Beļcova, Ludolfs Liberts, Niklāvs Strunke, Sigismunds Vidbergs un Sergejs Civinskis (Civis).