Balsošanas rezultātā no četriem kandidātiem uz divām Tieslietu padomes locekļu vietām tika ievēlēts tikai viens. Atlikušās balsis sadalījās tā, ka neviens no pārējiem kandidātiem nesaņēma konferencē piedalījušos tiesnešu balsu vairākumu. Tika izsludināta vēlēšanu otrā kārta 16. septembrī par tiem diviem kandidātiem, kuri pirmajā kārtā saņēma visvairāk balsu.
Zvejniece atzīmēja, ka var izdarīt pieņēmumu, ka gadījumā, ja sākotnējā balsošanā piedalītos vairāk tiesnešu, atkārtota balsošana, iespējams, nebūtu nepieciešamība. Proti, pastāv varbūtība, ka par kādu no atlikušajiem kandidātiem būtu nodots vairāk balsu, un šis kandidāts būtu pārvarējis vairākuma barjeru. Turklāt arī otrajā vēlēšanu kārtā tiesnešu aktivitāte bija zema, proti, saņemti tikai 352 balsojumi.
"Šī situācija rosina jautājumus par tiesnešu pašpārvaldes efektivitāti, kas šajā gadījumā ir bijusi atkarīga tieši no tiesnešu zemās aktivitātes," AT preses paziņojumā citēts Strupišs.
Katra balsošana patērē resursus – gan tehniskos, gan cilvēku, gan laika, gan naudas. Līdz ar to neattaisnota nepiedalīšanās Tiesnešu konferencē rada resursu nelietderīgas izlietošanas risku tās rīkotājiem un tiesu sistēmai kopumā, norādīja Zvejniece.
Savukārt, Strupiša ieskatā, piedalīšanās tiesnešu pašpārvaldē ir ne vien tiesneša tiesība, bet arī pienākums, kas atbilstoši Tiesnešu ētikas kodeksa 2. kanona 2.punktam tiesnešiem apzinīgi ir jāpilda. Turklāt saskaņā ar kodeksa 1.kanonu tiesnesim ir jāciena savs amats un tiesu varas neatkarība. "Neatkarīga tiesu vara ir neatņemama demokrātiskas sabiedrības sastāvdaļa, un tiesnešu pašpārvaldes mērķis ir nodrošināt šī principa darbību. Nepiedalīšanās pašpārvaldē ne vien apdraud tiesu varas neatkarību, bet var norādīt arī uz necieņu pret tiesu varu kopumā," uzsvēris AT priekšsēdētājs.
Tā ir arī necieņa pret nobalsojušiem kolēģiem, kā arī it īpaši pret tiem, kuri ir iesaistīti konferences organizēšanā – konferences vadītāju, sekretāru, balsu skaitīšanas komisijas locekļiem, kuriem jāziedo vēl viena darba diena atkārtotam balsojumam.
"Priekšsēdētājam nav šaubu, ka daļai no tiesnešiem, kuri nepiedalījās konferencē un balsošanā, ir attaisnojuši iemesli. Tomēr diez vai tādi ir 180 tiesnešiem. Pārējo attieksme raisa jautājumus, par kuriem tiek prasīts Tiesnešu ētikas komisijas atzinums," uzsvērts AT paziņojumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
