Runājot par Covid-19 ietekmi uz ELA, Pinto akcentēja, ka līdz ar ienākumu kritumu, centri nespēj atbalstīt namu apkaimē esošās latviešu kopienas nedz finansiāli, nedz ar telpām.
ELA vadītāja klāstīja, ka aizvadīto mēnešu laikā diasporas aktīvo līderu vidū ir vērojama noslodze un izdegšana, jo viņiem ir palielinājies ikdienas pienākumu slogs, piemēram, palīdzot bērniem ar attālinātajām mācībām vai darba zaudēšanas gadījumā.
"Tas liek domāt par to, kā atbalstīt viedokļu līderu komandas izveidošanu jau profesionālākā darba organizācijā, lai diasporas skolu vai organizāciju darbs nebalstītos tikai uz entuziastu pleciem, kuriem, attālinoties no šiem darbiem, pazūd arī skola vai organizācija," atzīmēja Pinto.
Tāpat viņa pastāstīja, ka biedru sapulcē vairākas biedru organizācijas ziņojuši par problēmām iekasēt biedru maksu, jo, pirmkārt, cilvēki atrodas ekonomiskas nedrošības apstākļos un viņi rūpīgi pārdomā savus ieguldījumus pilsoniskās sabiedrības un kultūras labā. Otrkārt, nenotiek klātienes pasākumi, kuri daudzviet bijuši galvenie biedru maksas un ziedojumu piesaistes vietas.
Pinto vērsa uzmanību, ka arī diasporas plašsaziņas līdzekļi ir skaļi signalizējuši par to, ka šogad ir pieaudzis pieprasījums pēc informācijas gan par mītnes zemi, gan par situāciju Latvijā. Masu mediju pārstāvji norādījuši, ka palielināt kapacitāti vajadzīgajā apjomā bijis grūti un sarežģīti bijis konkurēt ar Latvijas medijiem "Mediju atbalsta fonda" konkursos tajos izvirzīto nosacījumu dēļ.
ELA vadītāja deputātiem pastāstīja, ka cilvēkiem šajā laikā bijuši arī praktiski izaicinājumi, kas daļēji saistīti ar dokumentu kārtošanas jautājumiem. Pinto akcentēja, ka konsulārās pārstāvniecības ir pārslogotas repatriācijas procesu dēļ un, piemēram, pasu vai dzimšanas apliecību kārtošana bija iekavējusies.
"Mēs esam iecerējuši aktīvi līdzdarboties informatīvajā kampaņā par elektroniskās identifikācijas kartes ieviešanu diasporā, kas līdz 2023. gadam ir brīvprātīga. Mēs rosināsim cilvēkus izmantot šo iespēju, lai atslogotu konsulāro dienestu darbu no ikdienu papīru kārtošanas, lai pievērstos būtiskākiem jautājumiem," sacīja Pinto.
Viņa arī norādīja, ka ārvalstīs dzīvojošie pensionāri, kas saņem Latvijas pensijas, informējuši, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra prasa notariāli apstiprinātu dzīvības fakta izziņu. Pinto norādīja, ka šo jautājumu nokārtot attālināti ir zināmas grūtības, kas cilvēkiem var radīt problēmas ar Latvijas pensiju saņemšanu nedrošajā laikā.
"Mēs meklēsim tam praktiskus risinājumus, lai mūsu digitālā lielvalsts spētu nodrošināt ikdienas vajadzības arī mūsu piederīgajiem ārvalstīs. Esam gatavi sadarboties, lai tas ritētu uz priekšu," deputātiem apliecināja ELA vadītāja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
