Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentam, Saeimai un Ministru kabinetam, kā arī Veselības ministrijai, kurā lūdz vēlreiz izskatīt jautājumu par veselības aprūpes finansējumu šajā un nākošajos gados, portāls "Delfi" uzzināja LĀB.
Vēstulē LĀB vērsusi uzmanību, ka kaimiņvalstīs un citās Eiropas valstīs veselības aprūpei un pacientu ārstēšanai tiek novirzīti daudz lielāki līdzekļi, un arī piemaksas par darbu Covid-19 apstākļos ir ievērojami lielākas nekā Latvijā.
"Lietuvā piemaksas slimnīcās strādājošajiem mediķiem ir pat līdz 100%, bet Latvijā tās nav lielākas par 20% jeb vidēji tie ir pārdesmit līdz 100 eiro vienam cilvēkam. Latvijas mediķi pašlaik strādā uz spēku izsīkuma un izdegšanas robežas, tāpēc niecīgais atlīdzības palielinājums nav pieņemams un vēlreiz parāda politiķu attieksmi pret veselības nozari un tajā strādājošajiem," uzsvērusi LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.
Vienlaikus LĀB prezidente norādījusi, ka veselības aprūpes savlaicīga nodrošināšana visiem Latvijas iedzīvotājiem ir valsts drošības un attīstības jautājums.
"Vienlaicīgi un nekavējoties ir jārisina jautājums par nepietiekamo finansējumu visa veida pacientu izmeklējumiem, ārstēšanai un rehabilitācijai. Pašlaik nevis politiķi, bet iedzīvotāji un darba devēji paši meklē tam risinājumu, iegādājoties privātās veselības apdrošināšanas polises, bet tas nav stratēģiski pareizi! Ir jādomā par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanu visiem iedzīvotājiem, ne tikai tiem, kuru darba devējiem vai pašiem ir šāda iespēja," situāciju nozarē skaidro Aizsilniece.
Jau ziņots, ka nākamajā gadā zemākajām mediķu algām jeb to daļai veselības aprūpes pakalpojuma apmaksas tarifā būtu jāpieaug par 30%. Tas tādēļ, ka 10% pieaugums jākompensē no šogad neizpildītā, un vēl 20%, kā likumā 2021. gadam paredzētais palielinājums. Tas būtu noslēgums algu palielināšanas plānam, kurā mediķiem solīja papildu 20% trīs gadu garumā.
Veselības ministrija (VM) bija aprēķinājusi, ka nākamgad tam vajadzēs 211 miljonu eiro. Taču Finanšu ministrija ieplānojusi 183 miljonus eiro, kas ir par 28 miljoniem mazāk. Tas tādēļ, ka likumā ierakstīti divi lielumi, pēc kā vadīties – solītie procenti un konkrēta summa, kuru aprēķināja vēl 2018. gada nogalē.
Finanšu ministrija uzskata, ka tieši konkrētā summa ir pareizākais variants, pēc kura plānot budžetu. Taču tas nozīmē, ka 30% palielinājuma vietā zemāko pieļaujamo algu palielinājumam sanāktu vidēji 25%. Ārstiem tas nozīmētu 1867 eiro mēnesī (1930 eiro vietā) pirms nodokļu nomaksas, māsām 1120 eiro (1158 eiro vietā), bet, māsu palīgiem 747 eiro mēnesī (772 eiro vietā).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
