Foto: Saeimas administrācija
Jau otro nedēļu ilgušo nākamā gada budžeta debašu pārtraukumā sasaucot pēc kārtas divas ārkārtas sēdes, Saeima otrdien, 1. decembrī, nodeva Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai divus likumprojektus par Ministru kabineta locekļu un parlamentāro sekretāru algu iesaldēšanu.

Pirmie grozījumu Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā iesniedza "Saskaņas" deputāti, kas arī savāca 34 deputātu balsis ārkārtas sēdes sasaukšanai.

"Saskaņas" deputātu iesniegtais likumprojekts paredz Ministru kabineta locekļu un parlamentāro sekretāru algu iesaldēt 2020. gada līmenī līdz 13. Saeimas sasaukuma beigām. Par nodošanu komisijai nobalsoja 75 deputāti, pret balsoja 14, tajā skaitā visa "Attīstībai/Par" frakcija, un atturējās viens deputāts.

Piecpadsmit minūtes pēc šīs sēdes beigām Saeima sanāca uz nākamo sēdi, lai lemtu par Nacionālās apvienības un Jaunās konservatīvās partijas frakciju deputātu iesniegtā grozījuma Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Tas paredz Ministru prezidenta, ministru un parlamentāro sekretāru algas līdz nākamā gada beigām iesaldēt šī gada līmenī.

Par šī likumprojekta nodošanu komisijai nobalsoja 58 deputāti, 12 "Attīstībai/Par" deputātu balsoja pret, bet 13 "Saskaņas" pārstāvji atturējās.

Jau ziņots, ka otrdien, sākot skatīt 142 priekšlikumus likumprojektam "Par valsts budžetu 2021. gadam", Saeima neatbalstīja Ministru kabineta priekšlikumu nākamgad paaugstināt Valsts prezidenta algu un reprezentācijas izdevumus.

Līdz ar to prezidenta alga arī nākamgad paliks šā gada līmenī. Tagad noteikts, ka arī turpmāk Valsts prezidenta atalgojums mēnesī nepārsniedz 5960 eiro un reprezentācijas izdevumi mēnesī nepārsniedz 1192 eiro.

Jau ziņots, ka pēc sabiedrības reakcijas Valsts prezidenta kanceleja nosūtīja vēstuli Saeimai, lūdzot nepaaugstināt algu laikā, kad valstī ir krīze un daudziem iedzīvotājiem sarūk ieņēmumi.

Līdzīgu priekšlikumu Saeima atbalstīja jau dienu iepriekš likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam".

Otrdien dienas gaitā ar aicinājumu Saeimai nepiemērot ikgadējo, likumā paredzēto algu indeksāciju paziņojusi gan Valsts kontroles vadība, gan iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) un ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Jau agrāk arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) paudis viedokli, ka krīzes laikā paaugstināt ministru algas nav solidāri ar sabiedrību.

Amatpersonas savu nostāju pamato ar nepieciešamību solidarizēties ar sabiedrību krīzes laikā.

Jāatgādina, ka pērn, lemjot par 2020. gada budžetu, Saeimas vairākums pēc Nacionālās apvienības ierosinājuma nobalsoja par deputātu algu iesaldēšanu 2019. gada līmenī līdz 13. Saeimas sasaukuma beigām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!