Foto: Valsts prezidenta kanceleja

Pirmdien, 11. janvārī, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu rīta pusē un koalīcijas partneriem pēcpusdienā nesen amatā stājies veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) piedāvā virkni priekšlikumu, kā veidot un vadīt masveida vakcinācijas pret Covid-19 procesu, kad tas būs iespējams, lielākām vakcīnu kravām sasniedzot Latviju. Pavļuta enerģiskā rosība un ciešāka sadarbība ar valdības vadītāju pirmdien bija radījusi citu dinamiku koalīcijas partneru vidū, tiem atzinīgi novērtējot Pavļuta idejas.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes žurnālistiem atzina, ka galvenais jautājums sadarbības sanāksmē bija jaunā veselības ministra redzējums par to, kā varēsim nodrošināt plašu vakcinācijas programmu, lai varētu valstī iegūt pūļa imunitāti un pēc iespējas ātrāk atgriezties ikdienas dzīvē.

"Ļoti pozitīvi ir tas, ka Pavļuts saredz to kā lielu loģistikas operāciju, kurā būs jāiesaista ļoti dažādu nozaru speciālisti un savā ziņā jāmobilizē liela daļa sabiedrības uz, iespējams, pēdējo trīsdesmit gadu laikā vienu no lielākajām loģistikas operācijām. Jāpārliecina pietiekami liela sabiedrības daļa, ka ir jāpiesakās un jāsaņem brīvprātīgā un bezmaksas pote pret Covid-19. Plānojam otrdien Ministru kabinetā izskatīt Pavļuta redzējumu un pieņemt pāris lēmumus, kas attiecas uz vakcinācijas plāna ieviešanas un pārvaldes struktūru, ko ministrs piedāvā," teica Kariņš.

Valdības vadītājs atzina, ka, redzot situāciju ar Covid-19 izplatību Latvijā un saprotot, ka paies laiks, līdz mēs varēsim valstī iegūt pūļa imunitāti un pilnībā atgriezties ikdienas režīmā, būs nepieciešams uzturēt zināmus ierobežojumus līdz tam laikam, kad iegūstam pūļa imunitāti pret šo infekciju. "Tādēļ ļoti svarīgs būs jautājums par ekonomikas atbalsta mehānismiem, pie kā koordinācijas grupā strādā vairāki ministri. Mans kā Ministru prezidenta uzstādījums ir, un es plānoju šonedēļ, ka mēs Ministru kabinetā skatīsim šo dažādu ministriju piedāvājumu, kādā veidā atbalsta mehānismus varam paplašināt, vienkāršot un padarīt tādus, lai pēc iespējas ātri nauda varētu nonākt tautsaimniecībā tur, kur tai nepieciešams nonākt, ņemot vērā šobrīd pastāvošos ierobežojumus. No vienas puses mēs strādājam uz vakcināciju un tempa paātrināšanu caur plašo mobilizāciju, lai varētu visā sabiedrībā iegūt imunitāti, un paralēli mans kā valdības vadītāja uzsvars ir uz atbalsta mehānismiem, lai varam tos paplašināt un padarīt pēc iespējas vienkāršākus un pieejamākus mūsu sabiedrībai," lēmumu savstarpējo sakarību skaidroja Kariņš.

Daļa no zvēresta

Veselības ministrs Pavļuts atzina, ka savā pirmajā koalīcijas sanāksmē ministra amatā izvērsti iepazīstinājis koalīcijas partnerus ar iecerēm veselības jomā, kas gan pamatā saistītas ar Covid-19 krīzes pārvarēšanu un visaptverošas vakcinācijas īstenošanu. "Esmu pateicīgs koalīcijas partneriem par izpratni un atbalstu, un faktiski visi mani priekšlikumi šodien arī tika atbalstīti," teica ministrs. Pirmkārt, šobrīd ir ļoti svarīgi pabeigt sagatavošanās pasākumus, lai veselības sistēma un slimnīcas ir gatavas iespējamam saslimstības uzliesmojumam, Latvijā ienākot jaunajam vīrusa paveidam no Lielbritānijas.

Otrkārt, ministrs sniedzis virkni priekšlikumu šī brīža vakcinācijas procesa gaitas paātrināšanai, jo pagājušā nedēļā novērotais vakcinācijas pret Covid-19 temps ir par lēnu, jo līdz pagājušās nedēļas beigām vakcinēti aptuveni 7000 mediķu slimnīcās un ģimenes ārstu. Ministrs atgādināja, ka, lai paātrinātu tempu, nedēļas nogalē viņš devis rīkojumu sākt visu Latvijas mediķu vakcināciju, un visas Latvijā patlaban esošās vakcīnas tiks izmantotas, lai vakcinētu visus mediķus. Plašāka vakcinācija būs iespējama tad, kad pienāks nākamās vakcīnu kravas.

"Vienlaikus mēs uzlabosim pieteikšanās uz vakcīnu kārtību, iespējams, ieviesīsim pašatteikšanās principu. Proti, nevis tā, kā tagad, kad mediķiem dota iespēja pašiem pieteikties, bet piedāvāt uzreiz konkrētu laiku un iespēju mediķim vakcinēties, un ja kāds to tiešām nevēlas darīt, tad no tā ir jāatsakās. Mēs piedāvāsim visiem mediķiem šo iespēju pildīt savus pienākumus un būt aizsargātiem pret Covid-19," teica Pavļuts. Ministrs personīgi uzskata, ka tā ir arī daļa no Hipokrāta zvēresta pildīšanas – vakcinēties un rādīt Latvijas sabiedrībai, ka vakcinēšanās ir vēlama, laba, droša lieta, kas tuvina mūs normālākai dzīvei un izejai no pandēmijas.

Trešais lielais jautājums, ar kuru Pavļuts pirmdien iepazīstinājis koalīcijas partnerus, ir saistīts ar visaptverošās vakcinācijas projekta sagatavošanu. "Mēs bijām vienisprātis, vakar to izklāstot Ministru prezidentam, šodien Valsts prezidentam un arī koalīcijas partneriem, ka vakcinācijas projektam ir jākļūst par nacionāla mēroga pārnozaru prioritāti un jautājumu, ko kopīgi ar partneriem risina visa valsts pārvalde. Tas ir jautājums, kas iziet tālu ārpus Veselības ministrijas spējām, iespējām un robežām. Esmu piedāvājis šim projektam piešķirt visaugstāko nozīmību gan politiskā līmenī, izveidojot politisku uzraudzības mehānismu, gan atbalstot to ar koordinācijas mehānismu dažādām nozarēm, iesaistot ministrijas," uzsver Pavļuts.

Pēc viņa teiktā, pats svarīgākais ir izveidot speciālu koordinācijas un vadības biroju jeb štābu, kurā ir speciāli pieņemti darbā cilvēki, un šim nolūkam lūgs papildu līdzekļus valdībai. Šādu štābu iecerēts izveidot vistuvākajā laikā, un ministrs iecerējis panākt valdības lēmumu par šo jau šonedēļ ceturtdien. "Lai šāds pret Covid-19 vakcinācijas vadības štābs sāk darboties – ar projekta vadītāju, ar komunikācijas vadītāju, ar IT un loģistikas speciālistiem, jo tikai tādā veidā mēs varam nodrošināt, ka šis projekts iet uz priekšu tādā veidā, kā tam būtu jābūt – ar plāna izstrādi, dažādiem loģistikas variantiem atkarībā no tā, kura vakcīna sasniedz Latviju. Lai uzbūvētu iespējami īsā laikā tehnoloģisku rīku, kas spējīgs nodrošināt vakcinācijas procesu ar simtiem tūkstošu, miljonu cilvēku piedalīšanos. Un pats galvenais – lai mēs arī spētu komunicēt ar Latvijas sabiedrību un pārliecināt to par vakcinācijas drošumu un kā par vienīgo ceļu, kā sabiedrībai iziet no šīs krīzes," skaidro ministrs.

Pusotrs mēnesis laika

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem par citu grupu ātrāku vakcināciju patlaban, kā to paralēli mediķiem jau nodrošina kaimiņvalstīs, Pavļuts atzina, ka vispirms jāvērtē, kāda būs atsaucība un kā noritēs visu mediķu vakcinācija, ko norīkojis veikt ministrs. "Mūsu vakcinācijas plāns paredz kā nākamās grupas sākt vakcinēt sociālās aprūpes centra darbiniekus un klientus, un šim nolūkam nepieciešams ievērojami lielāks vakcīnu skaits, kas Latvijā fiziski nav pieejamas. Esošās vakcīnas tiks primāri izmantotas mediķu vakcinēšanai, un ar jauno kravu ierašanos sāks vakcinēt nākamās grupas. Janvārī gaidāmas "Moderna" vakcīnas, kas ļautu potēt vēl 17 tūkstošus cilvēku, un tās arī, visticamāk, tiks izlietots mediķu vakcinēšanai," teica Pavļuts.

Par jaudu palielināšanu Pavļuts teica, ka pie esošā vakcīnu daudzuma jaudas ir pietiekamas, turklāt pagājušā nedēļā tās pat netika pilnībā noslogotas, radot satraukumu sabiedrībā un medijos. "Šobrīd mūsu uzdevums ir mudināt raitāk pieteikties mediķus no visām nozarēm, lai šo jaudu izmantotu pilnībā. Mums liels izaicinājums būs brīdī, kad Latvijā nonāks lielas vakcīnu kravas, un tam būtu jāsāk notikt februārī. Uz to brīdi mums būs jābūt gataviem ar pavisam cita mēroga vakcinācijas jaudu, lai varētu raiti ķerties pie sociālo aprūpes centru darbinieku, klientu, prioritāro grupu vakcinēšanas. Taču vislielākais izaicinājums būs tad, kad mūs sasniegs pilnā vakcīnu piegāde, kas pēc šī brīža prognozēm gaidāma, sākot no marta. To esmu uzstādījis kā mērķi, ka Latvijai jāvirzās uz vismaz 100 000 cilvēku vakcinācijas jaudu nedēļā no marta. Tā ir tā jauda, kas mums jāuzbūvē, lai pēc iespējas ātrāk izpotētu kravas, kurām Latviju vajadzētu sasniegt februāra beigās, martā. Mums ir nepilns pusotrs mēnesis, lai izvērstu vakcinācijas jaudu, un tam būs jāizmanto pilnīgi citas metodes, nekā tās ir šobrīd. Šim nolūkam izmantosim visas iespējamās metodes un cilvēkresursus, sadarbības," sola Pavļuts.

Pēc sanāksmes tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) uzsvēra, ka pasākumus pret epidēmiju ir iespējams veikt tikai koordinēti, atbilstoši izstrādātam plānam un kopīgi visai valdībai un valstij. "Attiecībā uz cīņas ar pandēmiju pieeju pilnībā atbalstu to pieeju, kas izskanēja sadarbības sanāksmē no veselības ministra par to, ka ir nepieciešams veidot atsevišķu struktūru ar pilnu valdības mandātu, kas varētu koordinēt ne tikai medicīnas pasākumus, bet arī loģistiku, komunikāciju ar iedzīvotājiem," teica ministrs.

Par komunikāciju Bordāns atzina, ka viņa viedoklis ir radikāls par to, kā panākt to, ka vismaz medicīnas darbiniekiem vakcinēšanās pret Covid-19 nebūtu absolūti brīvprātīga un neobligāta. Pagaidām gan šis jautājums palicis atvērts, teica Bordāns, piebilstot, ka tas, protams, jādara likuma ietvaros. Tieslietu ministrs arī atgādināja par viņa partijas iestāšanos par to, ka visiem, kas saistās ar izglītību, būtu jābūt iekļautiem vakcinācijas pirmajā kārtā, jo tas cieši saistīts ar darbības atsākšanos visā tautsaimniecībā.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), runājot par vakcināciju, atzina, ka kā nozares ministrs ir atbildīgs arī par skaitliski lieliem kolektīviem – teātru trupām un orķestriem, kam nav precedenta, jo Latvijā nav citas tādas darba vides, kur vienkopus atrastos tik daudz cilvēku, kuriem nav iespēju darba procesā lietot sejas maskas. "Tādēļ esmu gandarīts, ka jaunais veselības ministrs paudis gatavību turpināt sarunas par mūsu kopīgo iniciatīvu ar Kultūras ministrijas kapitālsabiedrību vadītājiem izmantot vakcinācijas procesā šo iestāžu kapacitāti, proti, tās pašas varētu veidot vakcinācijas loģistikas procesu un daļēji arī izmantot tās iestādes, kas tām ir, piemēram, Latvijas Nacionālajā operā un baletā ir savs medicīnas centrs, kura mediķi varētu uzņemties atbildību par vakcinācijas procesu. Mums šis ir vitāli svarīgs jautājums, lai, vakcinējoties savlaicīgi, šie kolektīvi varētu strādāt pie repertuāra, jau sākot no marta, vai vēlākais no aprīļa," skaidroja Puntulis.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) pauda savas partijas pozīciju, ka jādara viss, lai cilvēkiem būtu darbs un nauda, neuzkrātos parādi un būtu pietiekams atbalsts cilvēkiem un nozarēm, kuras skārusi pandēmijas krīze. "Mūsu skatījumā tas ir valsts nacionālās drošības un attīstības jautājums, līdz ar to valsts rīcībai ir jābūt izlēmīgai, ātrai, un cilvēka tiesības uz veselību un dzīvību uzliek valstij pienākumu veikt nopietnu, detalizēti izplānotu pasākumu kopumu. Mēs šodien uzklausījām veselības ministru, kurš uzsvēra, ka ir plāns un ka tiek strādāts pie lielākas detalizācijas brīvprātīga un plaša vakcinācijas procesa īstenošanai," piebilda ministrs. Ģirģens mudināja nesekot dezinformācijai par to, ka būs obligāta vakcinācija vai atlaišana no darba. "KPV LV" šādu pozīciju neatbalsta, bet tai pat laikā aicina sabiedrību būt atbildīgiem, teica Ģirģens.

Politiķu piemērs

Atbildot uz žurnālistu jautājumu, vai politiķi gatavi publiski vakcinēties, jo sabiedrībai to būtu svarīgi redzēt kā piemēru, Pavļuts atzina, ka ir vajadzīga diskusija sabiedrībā, vai šādu soli daļa sabiedrības neuzskatīs par īpašu privilēģiju radīšanu politiķiem pirms citām prioritārām grupām. Bordāns esot gatavs to darīt pirmais un publiski vai arī pats pēdējais, kad visi citi dabūjuši, tāpēc svarīgs sabiedrības viedoklis par šādu soli. Ģirģens sacīja, ka politiķiem piemērs jārāda, lai neizplatās baumas, ka politiķi paši bažās par blaknēm nevakcinējas. Arī Puntulis atbalstīja Pavļuta viedokli, ka vajadzīga plašāka diskusija vispirms.

Kariņš piekrita, ka diskusija vajadzīga, bet primāri ir "frontes līnijas cilvēki" – ārsti, kam jāārstē ne tikai Covid-19 pacienti, bet visi, kam vajag medicīnisko palīdzību. "Izprotu jautājumu par priekšzīmi un arī neeju pie friziera, un man lēnām mati izaug gari. Skatos, ka citiem kabineta locekļiem tāpat. Tas parāda, ka noteikumi attiecas uz mums visiem," secināja Kariņš.

Balsta prezidents

Rīta pusē Pavļuts klātienē tikās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, kurš pēc tikšanās uzsvēra, ka vakcinācijai tagad ir jābūt valsts absolūtajai prioritātei, lai Latvija ātri izkļūtu no pandēmijas. Tas jāņem vērā valdības darbā un lēmumos, un šim mērķim jāpakļauj visi valsts rīcībā esošie resursi.

Ministrs pastāstīja par savu vakcinācijas plāna ieceri, kas drīzumā tiks pabeigta un aktualizēta valdībai un sabiedrībai. Tajā ir domāts par skaidru visu vakcinācijā iesaistīto institūciju un personu – gan mediķu, gan citu – iekļaušanu vienotā sistēmā ar vienotu vadību. Tādā veidā tiks nodrošināta maksimālā ik nedēļas vakcinācijas kapacitāte. Tāpat tur būs noteikta skaidra vakcinācijas rindas veidošanas kārtība, kā arī sistēma, kā cilvēki tiks informēti par to, kad un kur viņam ir paredzēta vakcinācija. Ministrs arī norādīja, ka drīzumā sāksies visu valsti aptveroša informatīva kampaņa, lai aicinātu cilvēkus vakcinēties.

Valsts prezidents un veselības ministrs bija vienisprātis, ka masveida brīvprātīga vakcinācija ir jāveic visīsākajā iespējamajā laikā, maksimāli efektīvi organizējot vakcinācijas procesu un nodrošinot vislielāko iespējamo vakcinācijas kapacitāti nedēļā, vēsta Valsts Prezidenta kanceleja.

Tāpat Valsts prezidents pārrunāja ar ministru citas veselības nozarē iesāktās un turpināmās reformas (ārstu atalgojuma sistēmas reforma, slimnīcu līmeņošana u. c.) un vispārējo politisko situāciju valstī.

Valsts prezidents uzsvēris, ka Pavļuta līdzšinējā politiskā un administratīvā pieredze ir labs pamats viņa veiksmīgai darbībai jaunajā amatā, atzinīgi novērtējis viņa apņēmību un skaidro redzējumu par tūlīt veicamajiem uzdevumiem un vēlējis viņam panākumus visas sabiedrības interesēs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!