Saeima balsos par trim valsts kontroliera amata kandidātiem; Krūmiņa īpaši novērtē vienu  (34)

Juridiskā komisija lēmuma projektu par valsts kontroliera iecelšanu lūgs iekļaut tuvākajā Saeimas sēdē, atsaucoties uz komisijas priekšsēdētāju Juri Jurašu (JKP), jau pēc sēdes informēja Saeimas Preses dienestā.

Uz valsts kontroliera amatu, kas atbrīvosies pēc 19. janvāra, kad beigsies likumā atļautais galīgais jeb otrais termiņš amatā pašreizējai valsts kontrolierei Elitai Krūmiņai, Saeimā kandidatūras bija jāpiesaka līdz pērnā gada 30. decembrim, un to izdarīja trīs valdošās koalīcijas partijas.

"KPV LV" izvirzīja Valsts kontroles padomes locekli un Piektā revīzijas departamenta vadītāju Edgaru Korčaginu, Jaunā konservatīvā partija izvirzīja Valsts kontroles padomes locekli un Otrā revīzijas departamenta direktori Ilzi Grīnhofu, bet frakcija "Attīstībai/Par" pieteica Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāju Rolandu Irkli.

Otrdien, uzklausot trīs kandidātus Juridiskās komisijas sēdē, komisijas vadītājs Juris Jurašs (JKP) izteicās, ka kandidāti jau iepriekš uzklausīti arī frakcijās. Komisijas darbs bija veidots tā, ka pēc katra kandidāta uzklausīšanas un nelielas iztaujāšanas, deputāti noklausījās arī valsts kontrolieres Elitas Krūmiņas vērtējumu par kandidātiem, vērtējot tos pēc diviem kritērijiem – profesionalitātes un neatkarības.

Līdz ar to no Krūmiņas teiktā secināms, ka visaugstāk viņa vērtē Grīnhofas kandidatūru, par kuru Krūmiņa sacīja, ka viņa tiek labāk galā ar revīziju vadīšanu, kā arī neesot šaubu par viņas neatkarību. Par Korčagina politisko neatkarību Krūmiņa izvēlējās "paklusēt", tāpat kā nekomentēja Irkļa politisko neatkarību, kas ir ļoti nozīmīga valsts kontroliera darbā. Krūmiņa visdetalizētāk un būtībā arī kritiskāk izteicās par Irkļa piedāvāto Valsts kontroles darba vīziju.

Krūmiņas viedoklim varētu būt zināma ietekme uz politiķu lēmumiem, kuru kompetencē ir amatā apstiprināt valsts kontrolieri. Jautājumā par jauna valsts kontroliera meklējumiem partijas "Saskaņa" Saeimas frakcijai būšot svarīgs Krūmiņas redzējums par to, kas būtu labākais kandidāts šim amatam, tā iepriekš aģentūrai LETA atzinis frakcijas "Saskaņa" līderis Jānis Urbanovičs.

Janvāra sākumā Krūmiņa portālā "Delfi" publicētā rakstā atzina: "Esmu patiesi gandarīta, ka savu darbu Valsts kontrolē man ir iespēja noslēgt ar īpašu revīziju. Nākamnedēļ, 11. janvārī publiskosim trīs revīzijas ziņojumus par finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanu un iztiesāšanu, tajā skaitā par faktoriem, kas to kavē. Šī ir revīzija, kuru veicām, atsaucoties tieši valdības aicinājumam. Šī ir visaptveroša, sistēmiska un strukturālās reformas atbalstoša revīzija, kādas es vēlētos redzēt Valsts kontroles izpildījumā arī turpmāk. Šī ir revīzija, kura pirmo reizi ne tikai Valsts kontroles vēsturē, bet jebkuras no 194 augstāko revīzijas iestāžu pasaulē vēsturē, tika veikta ciešā sadarbībā ar OECD, šai organizācijai sekojot Valsts kontroles piedāvātajam revīzijas tvērumam un izstrādājot prokuratūras darba starptautisko izvērtējumu. Šis izvērtējums kā ceturtais ziņojums tiks pievienots Valsts kontroles veiktās revīzijas finanšu un ekonomisko noziegumu jomā ziņojumu paketei. Revīzijas rezultātu publiskošanā pirmdien piedalīsies arī Latvijas Valsts prezidents, Ministru prezidents un OECD Ģenerālsekretārs. Es nevaru iedomāties notikumu starptautiskā audita jomā, kurš vēl vairāk apliecinātu Valsts kontroles pašreizējo kapacitāti un celtu ne tikai Valsts kontroles, bet arī Latvijas valsts starptautisko reputāciju."

Rakstā viņa arī norādīja: "Un izlēmu, ka piebildīšu arī to, ka šo revīziju ir vadījusi, darbu ar izmeklējošajām iestādēm, prokuratūru, tiesām un OECD koordinējusi Valsts kontroles padomes locekle, kura ir arī viena no trim valsts kontroliera amata kandidātiem. Ja valsts un sabiedrības prioritāte ir Valsts kontroles neapšaubāma un augsta profesionalitāte un absolūta neatkarība, tad šī ir mana ceļamaize un novēlējums lēmumu pieņēmējiem. Jo šo es varu Jums garantēt".

Kandidatūras valsts kontroliera amatam izvirza Saeimas deputāti, noteic parlamenta Kārtības rullis.

Valsts kontrolieri amatā ieceļ Saeima uz četriem gadiem, un viena un tā pati persona nevar būt par valsts kontrolieri vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Valsts kontrole ir neatkarīga koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde, un tā veic revīzijas atbilstoši Latvijā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem.

Valsts kontroles darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar valsts un pašvaldību līdzekļiem ir tiesiska, pareiza, ekonomiska un efektīva, kā arī sniegt rekomendācijas atklāto trūkumu novēršanai.