Foto: LETA

Ikšķiles novada līdzšinējais mērs Indulis Trapiņš (LZP) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) lēmumu par viņa atstādināšanu no amata mēneša laikā pārsūdzēs tiesā.

Kā preses konferencē norādīja Trapiņš, ministrijas rīkojumā rakstītajam viņš daļēji nepiekrīt, tāpēc tiesāsies. Līdz tam novada domes priekšsēdētāja amata pienākumus pildīšot līdzšinējais viņa vietnieks Mariss Martinsons. Pats Trapiņš saglabāšot deputāta mandātu.

Trapiņš atlaišanu saista ar politisku izrēķināšanos ar viņu kā ministrijai nepaklausīgu pašvaldības vadītāju. Kā piemēru viņš minēja Satversmes tiesā nonākušo lietu par administratīvi teritoriālo reformu (ATR), kur viņa vadītais novads rīkoja iedzīvotāju aptaujas par gaidāmajām teritoriālajām pārmaiņām, ko VARAM esot aizliedzis rīkot. Pašvaldība esot atradusi ceļu, kā šo aizliegumu apiet.

Tāpat viņš norādīja, ka pašvaldība ir bijusi aktīva arī laikā, kad ATR likumprojekts tika virzīts Saeimā. "Mūsu ieskatā – nedemokrātiski virzīts, nekonsultējoties ar sabiedrību, ar Ikšķiles iedzīvotājiem," norādīja Trapiņš.

Tagad pašvaldība gaida 12. martu, kad ST plāno pasludināt spriedumu attiecībā uz Ikšķiles novada gaidāmajām pārmaiņām.

VARAM rīkojumā minēto par mēra darbību nesošiem zaudējumiem pašvaldībai Trapiņš nosauca par meliem un absurdu, norādot, ka strīdus ceļa posma sakārtošana tika veikta par uzņēmēju līdzekļiem un tāpēc pašvaldībai zaudējumi nav nodarīti.

Viņš uzsvēra, ka ir palikuši trīs mēneši līdz jaunajām pašvaldību vēlēšanām, tāpēc aicinaja vēlētājus būt uzmanīgiem pret "viltus politiķiem, viltus solītājiem".

Arī viņa vietnieks Martinsons preses konferencē pauda, ka šāds ministrijas rīkojums met šaubu ēnu uz pašvaldību un tās darbiniekiem.

"Šis vairāk vai mazāk ir politisks pasūtījums, jo par to signāli ir bijuši iepriekš," norādīja priekšsēdētāja vietnieks. Arī viņš citus iemeslus Trapiņa atlaišanai kā vien Ikšķiles novada domes neatlaidīgā rīcība ATR procesa laikā neredz.

Jau vēstīts, ka piektdienas rītā VARAM ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) parakstījis rīkojumu par Trapiņa atstādināšanu no amata.

No ministrijas rīcībā esošās informācijas izriet, ka Trapiņš 2020. gada 18. jūnijā ar komersantu, kas plāno veikt derīgo izrakteņu ieguves darbus tuvumā karjerā, vienojies par ceļa klātnes remontu ceļa posmā starp valsts reģionālo autoceļu P80 (Tīnūži – Koknese) un valsts vietējās nozīmes autoceļu V966 (Turkalne – Tīnūži), kā arī pašvaldībai piederošajā ceļa posmā esošā tilta pār upi "Mazā Jugla" nesošo konstrukciju pastiprināšanu.

Kā liecina "Latvijas Valsts ceļi" VARAM sniegtā informācija, ceļu darbu apjoms liecina par to, ka šādu darbu veikšana nav esošā seguma remonts, bet gan būvdarbi, kuru veikšanai nepieciešama būvniecības dokumentācija. Būvdarbu projekts normatīvajos aktos noteiktā kārtībā nav saskaņots, līdz ar to veiktie ceļa atjaunošanas darbi ir patvaļīga būvniecība.

Kā preses konferencē apliecināja ministrs, nerodas pārliecība, ka veiktais ielas un tilta remonts ir drošs ekspluatācijai. Šo posmu iespējamo slēgšanu vērtēs "Latvijas Valsts ceļi".

Tāpat ministrijas pārbaudē atklājies, ka Trapiņš, neievērojot likumā noteikto, vienpersoniski noslēdzis līgumu par Ikšķiles novada pašvaldībai piederoša nekustamā īpašuma "Kranciema karjers" zemes nomas līguma pagarināšanu, tādējādi pārkāpjot likumā "Par pašvaldībām" noteiktās pašvaldības vadītāja pilnvaras, kā arī virkni saistošo normatīvo aktu.

Zemes nomas līgums pretēji normatīvajos aktos noteiktajam, nerīkojot konkursu vai izsoli, ar komersantu pagarināts par karjera izstrādi, tas darīts vienpersoniski, neraugoties uz to, ka ir visas domes kompetences jautājums. Turklāt nomas maksa noteikta, pamatojoties uz vērtējumu, kas nav veikts atbilstoši normatīvo aktu prasībām, neveicot lietderības apsvērumus.

VARAM sniegtajos paskaidrojumos Trapiņš norādījis, ka zemes nomas līgumu, kas sākotnēji noslēgts 2005. gada decembrī, vienpersoniski ir pagarinājis vairākkārt. Līgums būtu spēkā līdz 2025. gada decembrim, bet Trapiņš vēl pagājušā gada 16. aprīlī to pagarinājis līdz 2030. gada novembrim. Līdz ar to VARAM konstatējusi, ka normatīvo aktu prasības šajā jautājumā nav ievērotas sistemātiski.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!