Kā stāstīja slimnīcā, pēc kombinētas krūts vēža terapijas pacientei rokā attīstījās limfātiskā tūska, kuras ietekmē tika traucēta limfas attece. Pēcoperācijas periodā vairākkārt attīstījās mīksto audu infekcijas. Tāpat pacientei bija palielinājies rokas apjoms, kas neļāva veikt ierastās ikdienas aktivitātes un radīja dažādas neērtības.
Kā skaidroja RAKUS Rokas un plastiskās ķirurģijas nodaļas mikroķirurgs Jānis Zariņš, limfostāzes gadījumā tiek izmainīta audu fizioloģija, pasliktinās dzīšana, ātrāk veidojas iekaisuma procesi. Baktērijas, kas ierastos apstākļos atrodas uz ādas, minētajos gadījumos spēj ierosināt mīksto audu iekaisumus. "Pacientiem bieži ir apgrūtinātas kustības un parādās arī jušanas traucējumi. Komplicētākos gadījumos nākas atteikties no ikdienas darbiem, hobijiem vai fiziskām aktivitātēm. Diemžēl tiek būtiski ietekmēta šo cilvēku dzīves kvalitāte. Tas bija izaicinājums – izdomāt un rast risinājumu – kā varētu palīdzēt šiem pacientiem," norādīja Zariņš.
Pirms operācijas bija nepieciešama rūpīga sagatavošanās, kas nebūtu iespējama bez pacientes ikdienas procesu izpratnes, sadarbības un iesaistes. Pacientei pirms operācijas bija jāveic limfodrenāžas masāžas, fizioterapijas vingrojumus, tāpat bija jāiegādājas kompresijas apģērbs un jānēsā tas katru dienu, stāstīja slimnīcā.
Zariņš ir gandarīts par izdošanos. "Veicām limfvadu izgaismošanu, izmantojot infrasarkanās gaismas kameru un indocianīna zaļo kontrastvielu. Ļoti būtiski bija atrast funkcionējošus limfvadus, ko varētu savienot ar vēnu. Cilvēkam ir ļoti daudz limfvadu. Vienā rokā to var būt pat 100 un vairāk, un izmēra ziņā tie ir 0,2 līdz 0,5 milimetri. Tā ir supermikroķirurģija," piebilda Zariņš.
Operācija ilga trīs stundas. Pacientei rokā tika veikti divi nelieli iegriezumi aptuveni 2,5 centimetru garumā, caur kuriem tika veikta limfvadu un vēnu sašūšana. Kopā tika veiktas trīs limfovenozas anastamozes. Funkcionējošie limfvadi tika izvēlēti pēc lokalizācijas, tādējādi panākot iespējami labāko rezultātu limfas atteces uzlabošanā un tūskas samazināšanā pacientei, skaidroja slimnīcā.
Operācija noritēja veiksmīgi, un šobrīd pēcoperācijas periodā paciente turpina rehabilitāciju, apmeklē fizioterapeitu, kā arī nēsā kompresijas apģērbu.
Mikroķirurgs Zariņš skaidro, ka limfostāze izveidojas onkoloģiskajiem pacientiem pēc kombinētas ārstēšanas terapijas, visbiežāk – ja tiek diagnosticēts krūts vēzis, ginekoloģiskas saslimšanas un melanoma.
"Ārvalstīs šādas operācijas tiek veiktas jau 15 gadus. Latvijā šādu operāciju Austrumu slimnīcā veicām nupat – februārī," viņš piebilda.
Operāciju veica multidisciplināra RAKUS mediķu komanda: mikroķirugs, plastikas ķirurgs Jānis Zariņš, plastiskās ķirurģijas rezidenti Kristaps Blūms, Vadims Ņefjodovs, Kirils Jurševičs, anesteziologs Arkādijs Aļbovs, stacionāra "Gaiļezers" Anestēzijas, intensīvās un neatliekamās aprūpes māsa Irina Oļehnoviča, stacionāra "Gaiļezers" Operāciju bloka operāciju māsas Jūlija Mirošņičenko un Kristīna Zolmane, kā arī Rokas un plastiskās ķirurģijas nodaļas virsmāsa Ieva Bernarde
RAKUS saka paldies arī speciālistiem, bez kuriem operācija nebūtu iespējama: valdes loceklim, ķirurģijas galvenajam speciālistam Haraldam Plaudim, ķirurģijas rezidentam Jānim Pāvulānam, stacionāra "Gaiļezers" Operāciju bloka virsmāsai Līgai Skujai-Petruševičai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
